Sprādzieni notikuši blīvi apdzīvotā Beirūtas rajonā, laikā, kad daudzi atgriezušies no darba un bērni no skolas. Aculiecinieku attēlos redzami sagrauti nami un glābēju darbs. Ātrās palīdzības no notikuma vietas aizved ievainotos.
Iznīcinātas vairākas ēkas Beirūtas dienvidu rajonos, ko uzskata par "Hizbullāh" vienu no galvenajiem atbalsta punktiem. Bet no Libānas teritorijas uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšautas vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība ir notriekusi.
No atlūzām vietām izcēlušies ugunsgrēki pļavās un mežos. Izraēlas armija devusi atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.
Izraēlas trieciena mērķis esot bijis "Hizbullāh" operāciju komandieris Ibrahims Akils, citējot Izraēlas Armijas radio dzirdēto, ziņu aģentūrai "Reuters" pavēstīja kāds anonīms avots.
VIņš esot darbojies "Hizbullāh" augstākajā militārajā struktūrā - Džihāda padomē.
Viņš triecienos nogalināts, "Hizbullāh" pietuvināti avoti apliecinājuši ziņu aģentūrām AFP un "Reuters".
Viņu ASV izsludināja meklēšanā par 1983. gadā veikto uzbrukumu ASV Jūras spēku kazarmām Beirūtā, kā arī par amerikāņu un vācu ķīlnieku sagrābšanu gūstā pagājušā gadsimta 80. gados.
Izraēlas bruņotie spēki gan aizvadītajā naktī, gan šodien veikuši uzbrukumus ar grupējumu saistītiem infrastruktūras objektiem, tai skaitā raķešu palaišanas iekārtām Libānas dienvidos. Tikmēr grupējums "Hizbullāh" šodien Izraēlas virzienā izšāvis vairāk nekā pusotru simtu raķešu. Daļa no tām tika pārtvertas, citas trāpīja Izraēlas ziemeļu daļā.
Jaunākais pavērsiens konfliktā starp grupējumu "Hizbullāh" un Izraēlu vairo spriedzi reģionā. Pēc nedēļas pirmajā pusē notikušajām sprādzienu sērijām starptautiskajā sabiedrībā ir izskanējuši aicinājumi mazināt saspīlējumu. Liels jautājums ir tas, kā attīstīsies konflikts starp abām pusēm.
Sarunā ar raidsabiedrību "Deutsche Welle" Londonas Ekonomikas skolas Tuvo Austrumu centra viespētniece Anne Kirstīne Renne uzsvēra, ka nav zināms, ko Izraēla un "Hizbullāh" plāno darīt tālāk.
Tas, ka uz Izraēlas ziemeļiem no Gazas joslas ir pārcelta elites vienība, varētu kalpot par zīmi plānotai sauszemes operācijai. Pētniece gan ir pārliecināta, ka ierīču sprādzieni ir nodarījuši triecienu "Hizbullāh" spējām, bet tuvākās dienas parādīs šo notikumu nozīmi. Viņa arī secina, ka spriedze abu pušu starpā nemazināsies.
"Abas puses kopš konflikta sākuma teikušas, ka vēlas izvairīties no visaptveroša kara, kas varētu potenciāli izplatīties Tuvajos Austrumos. Tas, ko mēs tagad redzam – tās ir izmaiņas Izraēlas retorikā. Mēs dzirdam Izraēlas amatpersonas sakām, ka viņi vairāk netic konflikta Libānas–Izraēlas robežā diplomātiskam risinājumam. Mēs tagad varētu redzēt, ka izraēlieši gatavo militāru operāciju, lai "Hizbullāh" padzītu no pierobežas un nodrošinātu no Izraēlas ziemeļiem evakuēto pilsoņu atgriešanos," sacīja Renne.
Bažas par karadarbības ietekmi paudis Libānas vēstnieks Lielbritānijā Rami Mortada. Laikrakstam "The Times" viņš brīdināja, ka kara izcelšanās viņa valstij būtu pastardienas scenārijs. Pēdējo dienu notikumi Libānā ir temats, kurš tiks apspriests šovakar ANO Drošības padomes sēdē.
Pēdējoreiz Libānas galvaspilsētai Izraēla uzbruka šī gada jūlijā, kad tika nogalināts Irānas atbalstītā militārā grupējuma vadītājs Fuads Šukrs, bet pirms tam janvārī Beirūtā nogalināts "Hamās" politiskā biroja vadītāja vietnieks Salehs al Aruri. Kopumā Izraēlas spēki šogad Beirūtu apšaudījuši trīs reizes.
