Ukrainas mediji atsaucas uz Sikorska teikto kādā pasākumā Kijivā, ka uz laiku okupēto Krimu varētu nodot ANO mandātam, lai tur pēc ilgāka laika rīkotu taisnīgu referendumu.

Ukrainai juridiski piederošā pussala esot simboliski svarīga Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam un stratēģiski svarīga Kijivai, tāpēc abas puses nevarēšot vienoties par mieru bez tās demilitarizācijas. Sikorskis norādīja, ka risinājumu var atrast, ja to vēlas abas puses.

Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka valsts teritoriālā integritāte nekad nav bijusi un nevar būt diskusiju vai kompromisa objekts.

Krima ir Ukraina, un tās pusē ir aizsardzības spēki, partneri, ANO Statūti un starptautiskās tiesības.

Krima arī esot nozīmīgs Eiropas drošības arhitektūras elements, un tā iespējama tikai pēc visas Ukrainas teritorijas, tai skaitā Krimas pilnīgas deokupācijas, uzsvēra Kijiva.

Krievija okupēja Krimu 2014. gadā, sarīkojot tur starptautiski neatzīto referendumu un paziņojot par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā. Putins un citas Krievijas amatpersonas sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri. Starptautiskā sabiedrība to nosodīja, neatzīstot Krimas kļūšanu par Krievijas daļu, Eiropas Savienība (ES) noteica pret Krieviju sankcijas, taču tās neatturēja Krieviju 2022. gadā sākt plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, un kopš tā laika Ukraina ar sabiedroto atbalstu cīnās par savas valsts pastāvēšanu.

Kaujas Kurskas apgabala turpinās; Doneckas apgabalā sarežģīta situācija  

Kaujas turpinās arī Krievijas Kurskas apgabalā, Krievijas armijai cenšoties atkarot zaudēto teritoriju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā norādīja, ka ar ieiešanu Kurskas apgabalā ir izdevies novirzīt aptuveni 40 000 Krievijas armijas karavīru. Tas esot būtiski un ietekmējot kopējo situāciju karā, teica Zelenskis.

Prezidents arī ticies ar militāro vadību, galvenokārt pārrunājot situāciju Donbasā.

Zelenskis sacīja, ka Ukrainas aizsardzības spēkiem ir izdevies samazināt okupantu uzbrukuma potenciālu Doneckas apgabalā, taču situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta

un katru dienu notiek smagas cīņas Kurahoves un Pokrovskas virzienā.

Projekta "DeepState" analītiķi savukārt vēsta, ka Krievijai ir izdevies pavirzīties uz priekšu Toreckā, kā arī pie trim apdzīvotām vietām Doneckas apgabalā – Ņujorkas, Ivanivas un Gaļicinivkas.

Tikmēr Ukrainas armija informēja, ka diennakts laikā frontē notikušas 163 militāras sadursmes un karstākā situācija bija Kurahoves virzienā.  

EK sola palīdzību Ukrainai enerģētikas jomā

Bet Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirms vizītes Kijivā izteicās, ka Krievija mēģina iegremdēt Ukrainu tumsā, iznīcinot 80% Ukrainas termoelektrostaciju un trešdaļu tās hidroelektrostaciju. Leiena norādīja, ka Ukrainai šai ziemai nepieciešami 17 gigavati jaudas.

Komisijas prezidente skaidroja, ka Eiropas Savienības palīdzība Ukrainai šajā ziemā varētu nodrošināt 4,5 gigavatus jaudas, kas ir aptuveni 25% no Ukrainas vajadzībām šajā ziemā.

Plānots palīdzēt gan ar infrastruktūras remontu, gan elektroenerģijas eksportu un savienojamību.

Tāpat Brisele pirms ziemas atbalstīs Ukrainu ar 160 miljoniem eiro, lai uzlabotu valsts noturību pret Krievijas triecieniem.

Ukrainas triecieni Krievijas naftas bāzēm vēl nav radījuši stratēģiskus panākumus

Savukārt medijs "Kyiv Independent" vēsta, ka Ukrainas triecieni Krievijas degvielas rūpniecības objektiem ir samazinājuši naftas pārstrādes iespējas un pacēluši ukraiņu morāli, taču tie vēl nav radījuši stratēģiskus panākumus cīņā pret Kremli.

Kopš gada sākuma Ukrainas droni ir trāpījuši aptuveni 33 ar naftu saistītiem objektiem Krievijā, galvenokārt naftas pārstrādes rūpnīcām.

Daži triecieni skāruši objektus Krievijas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu, bet citi pat 1500 kilometru attālumā.

Triecieni šiem objektiem ir ļoti svarīgi, jo tie var būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku. Taču šādiem triecieniem būtu jābūt daudz vairāk un līdz šim pārsvarā tie skāruši objektus, kas saistīti ar armijas apgādi.

Saskaņā ar Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra datiem tikai pagājušajā mēnesī vien Krievija no jēlnaftas eksporta un naftas produktu eksporta pa jūru nopelnīja aptuveni 520 miljonus ASV dolāru dienā.

Krievijā ēdināšanas nozarē trūkstot darbaroku 

Runājot par ekonomikas situāciju Krievijā, medijs "The Moscow Times" vēstīja, ka demogrāfiskās krīzes un migrantu aizplūšanas dēļ restorāni un kafejnīcas sūdzas par katastrofālu darbinieku trūkumu.

Nozares pārstāvji uzskata, ka darbinieku trūkums jau tagad traucē sabiedriskās ēdināšanas attīstībai valstī. Kopumā nozarē trūkstot aptuveni 30 000 darbinieku.

Tikmēr Krievijas telekomunikāciju iekārtu ražotāji saskaras ar vietējo komponentu trūkumu un lūdz valdību pārskatīt noteikumus, kas attiecas uz importēto sastāvdaļu daudzumu ierīcēs.

Krievijas valdība vēlas, lai 2026. gadā Krievijā ražotās telekomunikāciju iekārtās būt vismaz 10% iekšzemē ražotu sastāvdaļu, 2028. gadā – 30% un no 2030. gada – 60%.

Tomēr eksperti lēš, ka tas nebūs izpildāms. Kopumā Krievijā rūpnieciskās ražošanas pieauguma temps nākamgad samazināsies uz pusi, prognozē Ekonomikas attīstības ministrija

KONTEKSTS:

Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.