Priekšvēlēšanu laiks Moldovā aizritēja nokaitētā gaisotnē, ko apliecina vairākas apsūdzības par centieniem nopirkt vēlētāju balsis. Galvenās aizdomas krīt uz Krieviju, kas joprojām uzskata Moldovu par savu ietekmes zonu. Neraugoties uz to, Moldovā ir jūtama spēcīga vēlme pilnvērtīgi iekļauties Eiropas demokrātisko valstu saimē.
ĪSUMĀ:
- Prezidente izvirza mērķi – dalība ES 2030.gadā, par to balsos referendumā.
- Reizē notiek arī prezidenta vēlēšanu 1. kārta, uz amatu – 10 kandidāti.
- Vairākums atbalsta dalību ES, bet jautājums – cik daudzi dosies balsot.
- Krievija cenšas ietekmēt balsojumu, uzpērkot un izplatot propagandu.
- Krievijas neslēptie mēģinājumi iejaukties var mobilizēt Moldovas pilsoņus.
Prezidente izvirza mērķi – dalība ES 2030.gadā
Moldova, tāpat kā Latvija, neatkarību ieguva 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai. Taču abu iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgo valstu attīstības ceļš ir bijis diezgan atšķirīgs.
Latvija jau pirms 20 gadiem kļuva par ES dalībvalsti, bet Moldova tikai pagājušajā gadā saņēma uzaicinājumu pievienoties blokam, bet šogad uzsāka iestāšanās sarunas, kas var turpināties vēl daudzus gadus.
Moldovas pašreizējā prezidente Maija Sandu par savu mērķi ir izvirzījusi valsts pievienošanos ES līdz 2030. gadam.
Tāpēc viņa ierosināja vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu sarīkot arī referendumu par to, vai Moldovai būtu jāveic grozījumi konstitūcijā, lai dalību ES noteiktu par valsts stratēģisko mērķi.
Uz prezidenta amatu – 10 kandidāti
Pati Sandu cīnīsies par otro prezidentūras termiņu. Bez viņas uz prezidenta amatu tīko vēl 10 kandidāti.
Uz amatu kandidē gan bijušais ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, kuru atbalsta promaskaviskā Sociālistu partija, valsts otras lielākās pilsētas Belci bijušais mērs Renato Usatijs, kurš daudzus gadus ir dzīvojis Krievijā, kā arī autonomā Gagauzijas reģiona bijusī vadītāja Irina Vlaha, kura izvairās atbildēt uz jautājumiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Aptaujas rāda, ka vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēs Sandu, taču viņa nesaņems vismaz 50% balsu, tāpēc būs jārīko otrā kārta, kur viņa sacentīsies ar pirmās kārtas otrās vietas ieguvēju.
Lielākā uzmanība – referendumam par dalību ES.
Šī iemesla dēļ lielāka uzmanība ir pievērsta referendumam par konstitūcijas grozījumiem.
Lai gan aptaujās vairums moldāvu atbalsta valsts iestāšanos ES, nav zināms, cik no viņiem aizies nobalsot.
Referendumu atzīs par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz 30% reģistrēto vēlētāju.
Nevalstiskās organizācijas "Promo-LEX" vēlēšanu novērošanas misijas vadītājs Nikolae Panfils sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka šīs vēlēšanas un referendums būs unikāli.
"Pirmo reizi moldāviem ir iespēja skaidri pateikt, kurā virzienā viņi vēlas doties – uz austrumiem vai rietumiem.
Par to savās kampaņās runā arī prezidenta amata kandidāti. Tas mums ir sens jautājums, bet tagad tas ir nolikts priekšā pilsoņiem konstitucionāla likuma veidā. Tāpēc es ceru, ka lielākā daļa cilvēku dosies balsot un izdarīs savu izvēli apzināti," sacīja Panfils.
Krievija cenšas ietekmēt balsojumu
Krievija ar vietējo atbalstītāju palīdzību ir centusies ietekmēt balsojumu iznākumu.
Moldovas policija apgalvo, ka Krievija septembrī vairāk nekā 130 tūkstošiem Moldovas pilsoņu ieskaitīja kopumā 15 miljonus dolāru (13,8 miljoni eiro), lai viņi prezidenta vēlēšanās nebalsotu par Sandu, bet referendumā balsotu pret valsts virzību uz ES.
Nauda moldāvu kontos ienāca no Krievijā reģistrētas organizācijas "Evrazija", ar kuru ir saistīts bēguļojošais oligarhs Ilans Šors, kuru Moldovā notiesāja par 1 miljarda dolāru izkrāpšanu no vietējām bankām.
Eiropas politikas un reformu institūta direktora vietnieku Mihajs Mogildja sacīja, ka Moldovā var sodīt ne tikai par balsu pirkšanu, bet arī par savas balss pārdošanu. Taču to ir grūti izdarīt.
"Diemžēl tie ir ļoti neaizsargāti un nabadzīgi cilvēki, kuru ekonomiskā situācija ir slikta. Tie pārsvarā ir pensionāri, daudzi no viņiem dzīvo laukos. Tāpēc nevar pie viņiem ierasties, uzlikt naudas sodus vai kā citādi saukt pie atbildības, jo viņi jau atrodas ļoti grūtā stāvoklī. Viņus nevar ielikt cietumā un cerēt, ka tas atrisinās problēmu," Mogildja teica Latvijas Radio.
"Krievija izmanto šo cilvēku neaizsargātību. Ja pensionārs mēnesī saņem aptuveni 150 eiro, tad Krievijas piedāvātie 100 eiro ir nozīmīgs papildu ienākums, un tāpēc viņi ir gatavi to pieņemt," sacīja Mogildja.
Bez balsu pirkšanas Krievija izmato arī citus līdzekļus, lai manipulētu ar Moldovas sabiedrības viedokli.
Sociālajos tīklos un vietējos promaskaviskajos medijos pavairo dažādas nepatiesības par ES.
Izplatītākās no tām intervijā Latvijas Radio uzskatīja domnīcas "Watchdog.MD" eksperts Jevgens Muravskis: "Viņi apgalvo, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mums būtu jāatsakās no savām kristīgajām vērtībām un jāievieš skolās LGBT propaganda. Tas nozīmē, ka ārzemnieki atņems mums zemi, ka mūs pārvaldīs Brisele un mēs zaudēsim savu suverenitāti".
"Tāpat tiek apgalvots, ka amerikāņi šeit izvietos NATO militārās bāzes un mēs sāksim karu ar Krieviju. Tātad daudz nepatiesību, bet tādu nepatiesību, kas uzrunā moldāvus. Tā kā notiek karš Ukrainā, tad cilvēki baidās no kara, tāpēc netieši tiek apgalvots, ka gadījumā, ja Moldova virzīsies uz Eiropas Savienību, tad tas izprovocēs Krieviju, un tā būs spiesta reaģēt militāri," pastāstīja Muravskis.
Krievijas neslēptie mēģinājumi iejaukties var mobilizēt Moldovas pilsoņus.
Kremlis Moldovas iedzīvotāju pārliecināšanā ir iesaistījis arī krieviski runājošajā pasaulē pazīstamus mūziķus. Šonedēļ sociālajos tīklos publicēja videoklipu, kurā dziedātāji Filips Kirkorovs un Nikolajs Baskovs, tērpušies moldāvu tautastērpos, izpilda populāru moldāvu estrādes dziesmu, kas saucas "Mana sirds ir Moldova". Video beigās parādās uzraksts "Mums ir vajadzīga neatkarīga Moldova" un aicinājums referendumā balsot pret Moldovas dalību ES.
"Watchdog.MD" eksperts Jevgens Muravskis sacīja, ka Krievijas neslēptie mēģinājumi iejaukties vēlēšanu procesā ir mobilizējuši Moldovas pilsoņus.
"Cilvēki, kuriem iepriekš nebija īpašas intereses par prezidenta vēlēšanām un referendumu un kuri teica, ka tas nav svarīgi, tagad sociālajos tīklos publicē ierakstus, kuros aicina draugus un tuviniekus balsot. Iejaukšanās apmērs ir tik liels, ka mūsu vienīgā iespēja mazināt Krievijas ietekmi ir masveidīga līdzdalība balsojumos, lai procentuāli mazāks būtu to vēlētāju skaits, kurus piekukuļoja un nopirka Šors un Krievija," skaidroja Muravskis.
Ir bažas, ka vēlēšanu dienā Moldovā varētu notikt provokācijas, jo policija šajā nedēļā atklāja vairāk nekā 100 cilvēku lielu grupējumu, kura dalībnieki Krievijā un Serbijā ir apmācīti masu nekārtību izraisīšanā.
