Vašingtona ir lielākais militārā atbalsta sniedzējs Kijivai. ASV līdz šim piešķīrušas desmitiem miljardu dolāru vērtu drošības palīdzību. Šī atbalsta samazināšana būtu liels trieciens Ukrainai, kas gatavojas kara otrajai ziemai.
Daži republikāņi iebilduši pret palīdzības turpināšanu, tāpat izskanējis, ka sāk izsīkt resursi, kurus ASV var veltīt Ukrainai. Pentagonā atzīst, ka palīdzības paketes kļuvušas mazākas, tomēr palīdzība nav pārtraukta.
Turklāt Ukraina turpinās nākamgad saņemt atbalstu, kas jau ticis apstiprināts iepriekš.
Šī ir otrā Pentagona vadītāja vizīte Ukrainā kopš Krievijas uzsāktā pilnā mēroga iebrukuma.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
