Trešdien paziņotais kompromiss paredz padarīt stingrākus pašreizējos noteikumus ar mērķi samazināt nelegālo migrāciju uz Eiropas Savienību.
"Tas ir bijis garš ceļš, lai nonāktu šeit. Bet mums tas izdevās. Eiropai beidzot ir panākumi migrācijas jomā," pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Margaritis Shins, raksturojot panākto vienošanos kā "izrāvienu".
Galēji labējo spiediens
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja, ka trešdiena "ieies vēsturē. Diena, kad ES panāca izšķirošu vienošanos par jauniem migrācijas un patvēruma pārvaldības noteikumiem."
Pie reformas tika intensīvi strādāts kopš 2015. gada, kad ES ieradās rekordliels migrantu skaits.
Tagad spiediens vienoties par reformām ir pieaudzis, jo galēji labējās partijas izmanto patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu, lai gūtu popularitāti un uzvaru EP vēlēšanās. Tagad vienošanās vēl jāapstiprina EP un Padomei un tā varētu stāties spēkā ne ātrāk par 2025. gadu.
Reforma "nodrošinās efektīvu Eiropas reakciju uz šo Eiropas izaicinājumu," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Tas nozīmē, ka eiropieši izlems, kas ierodas ES un kas var palikt, nevis kontrabandisti."
I welcome the historic agreement on the Pact on Migration and Asylum
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) December 20, 2023
Congratulations to the European Parliament and Council for agreeing on this landmark proposal of this mandate.
I thank @MargSchinas and @YlvaJohansson for their tireless efforts ↓
Reforma gan būtiski nepārveido tā saukto Dublinas sistēmu, kas nosaka, ka cilvēkiem ir jāmeklē aizsardzība tajā ES valstī, kurā viņi ieceļo vispirms, tādējādi uzliekot lielāku slogu tādām valstīm kā Itālija un Grieķija.
Patvēruma meklētāju pārvietošana no dienvidiem uz ziemeļu valstīm, kur ieceļo mazāk, būs brīvprātīga.
Paātrinās procedūras migrantu izraidīšanai
Dalībvalstis, kuras atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, var maksāt finansiālu kompensāciju vai nu dalībvalstij, kurā ir lielāks skaits migrantu, vai valstīm ārpus ES, atbalstot centienus samazināt migrācijas plūsmas.
Ja tiks uzskatīts, ka ieceļotāji skaits ir sasniedzis krīzes līmeni, vissmagāk cietušajām dalībvalstīm tiks atļauts atteikties no dažām likuma prasībām.
Tas bija ļoti svarīgi Itālijai, kas meklē atbalstu situācijā ar humānās labdarības organizācijām, kas glābj cilvēkus jūrā.
Cilvēktiesību organizācijas gan jau kritizējušas šīs reformas, brīdinot, ka tās var ierobežot piekļuvi patvērumam un apdraudēt cilvēktiesības.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins uzskata, ka vienošanās paātrinās patvēruma lūgumu izskatīšanu un migrantu izraidīšanu, ja viņi nekvalificējas patvēruma saņemšanai.
""Pirmais stāvs" ir ārējās robežas. Vienošanās paredz ieviest jaunu obligātu pārbaudi visiem, kas ierodas pie robežas. Otrajā fāzē visi tie, kas, visticamāk, nesaņems patvērumu, tiks pakļauti paātrinātai un vienkāršotai procedūrai, kas ļaus ātri apstrādāt viņu patvēruma lūgumus un izraidīt no ES visus tos, kuriem nepienākas juridiskā aizsardzība.
Savukārt "nākamais stāvs" ir solidaritāte. Vienošanās paredz spēcīgu solidaritātes mehānismu, kas nodrošinās, ka dalībvalstis vienmēr saņems atbalstu, kas tām ir nepieciešams," sacīja Shins.
Solidaritātes mehānisms
Reforma paredz arī daudz stingrāku attieksmi pret cilvēkiem no valstīm, kuras tiek uzskatītas par relatīvi drošām. Kamēr nav pieņemts juridisks lēmums par viņu patvēruma pieteikumu, patvēruma meklētāji tiks izmitināti uzņemšanas centros ar stingriem noteikumiem.
Saskaņā ar jauno sistēmu tiks reorganizēta patvēruma meklētāju sadalīšana starp bloka 27 dalībvalstīm, kas nodēvēts par solidaritātes mehānismu.
Ja kāda valsts nevēlas uzņemt bēgļus, tai ir pienākums sniegt atbalstu citā veidā, piemēram, finansiālas kompensācijas izteiksmē. Pret to asi iebildusi Ungārija.
Vienošanās vēl ir jāapstiprina EP plenārsēdē un ES dalībvalstīm, kas parasti tiek uzskatīts par formalitāti.
10 gadi līdz risinājumam
Jauno migrācijas reformu vairums Eiropas politiķu dēvē par milzīgu sasniegumu. Tā ir apjomīga likumu pakotne, kas kopumā paredz stingrāku pieeju pret migrantiem, kas ierodas pie Eiropas robežām. Tostarp tiek paredzēts, ka uz robežām tiks izveidoti migrācijas centri, kuros piespiedu kārtā tiks ievietoti visi iebraucēji, kam ir zemas izredzes likumīgi palikt Eiropā.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja, ka viņai kā politiķei no Maltas šī vienošanās ir īpaši nozīmīga.
"Kā jūs zināt, es nāku no Vidusjūras salas un tādēļ es labi zinu, ko nozīmē, ka mēs sakām, ka mēs beidzot esam spējuši vienoties par migrācijas un patvēruma paktu," teica Metsola.
"Iespējams, ka tā ir svarīgākā vienošanās šī sasaukuma laikā. Mūsu iedzīvotājiem tā bija svarīgākā problēma 2019. gadā, un daudziem tā joprojām ir svarīgākā problēma. Lai panāktu šo vienošanos, bija nepieciešami aptuveni desmit gadi.
Kad es sāku darbu parlamentā, tas bija pirmais, par ko es runāju. Es nekad nebūtu domājusi, ka risinājumam būs nepieciešami desmit gadi."
Gan Metsola, gan Shins ir no Eiropas Tautas partijas (EPP), kas dod priekšroku stingrākai migrācijas kontrolei.
Kreiso grupa (GUE/NGL) un Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība (Zaļie/EBA) Eiropas Parlamentā asi kritizē šo vienošanos.
Viņi norādīja, ka jaunā pieeja pret iebraucējiem būs arvien necilvēcīgāka un ka šādi tiek pārkāptas tiesības uz individuālu katra gadījuma izskatīšanu. Šie politiķi uzskata, ka jaunie noteikumi neatturēs kontrabandistus no cilvēku sūtīšanas bīstamajā ceļā pāri Vidusjūrai.
Eiropas dienvidu valstis atzinīgi vērtē panākto vienošanos
Pretējās domās gan bija pašreiz prezidējošās ES dalībvalsts Spānijas premjers Pedro Sančess, kurš ir sociālists.
"Mēs esam sapratuši kaut ko ļoti svarīgu – proti, ka šoreiz, lai gūtu panākumus, mums ir jābūt vienotākiem. Mūsu rīcībai jābūt integrētai iekšēji un saskaņotai ārēji. Šodienas vienošanās ir fundamentāli svarīga Spānijai mūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.
Šis pakts ļaus mums pārvaldīt mūsu robežas un tikt galā ar migrācijas plūsmu humānāk un koordinētāk," viņš teica.
Arī Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Pjantedozi trešdien atzinīgi novērtēja panākto vienošanos par ES migrācijas tiesību aktu reformu.
Viņš uzsvēra, ka tie ir lieli panākumi, kas nozīmē, ka turpmāk ES robežvalstis vairs nejutīsies tik vientuļas, risinot problēmas, kas saistītas ar nelegālajiem robežšķērsotājiem.
"Šīs vienošanās apstiprināšana ir liels panākums Eiropai un Itālijai, kurai vienmēr ir bijusi vadošā loma, lai apstiprinātu līdzsvarotu risinājumu tam, lai ES pierobežas valstis, kas ir īpaši pakļautas migrācijas spiedienam, vairs nejustos tik vientuļas," viņš paziņoja.
