LTV žurnālists Gints Amoliņš tikās ar Ukrainas eksprezidentu Kijivā, kur šonedēļ tika pieminēta pirms 10 gadiem notikusī Pašcieņas revolūcija. Toreiz gandrīz vienlaikus sākās arī Krievijas agresija pret Ukrainu, kas tagad jau divus gadus izpaužas kā pilna mēroga karš pret Ukrainas tautu.

Gints Amoliņš: Šajās dienās aprit desmit gadi kopš Pašcieņas revolūcijas Maidanā. Arī jūs tajā aktīvi piedalījāties. Un pēc tam jūs tikāt ievēlēts par Ukrainas prezidentu. Kāpēc jūs iesaistījāties Pašcieņas revolūcijā?

Petro Porošenko: Tas bija vitāli svarīgi Ukrainai, mūsu valstij. Man šķiet, tas ir ļoti saprotami mūsu latviešu draugiem un partneriem. Kad Krievija vēlas mūs paturēt jauna tipa Padomju Savienībā, trakais Putins, maniaks, kurš uzskata, ka Padomju Savienības sabrukšana ir  20. gadsimta lielākā katastrofa, viņš vēlas ar varu mūs iegrūst atpakaļ Krievijas impērijā.

Jūs piedalījāties, lai tam pretstāvētu?

Mēs cīnījāmies, lai atgrieztos Eiropas ģimenē. Un mēs gājām uz Maidanu, nevis prasot paaugstināt algu vai pensijas, vai samazināt nodokļus, vai kaut ko citu. Mēs tikai pieprasījām parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Mēs pieprasījām parakstīt vienošanos par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Eiropas Savienību.

Un situācijā, kad [Viktors] Janukovičs pēc Vladimira Putina lielā spiediena nodeva Ukrainu, nodeva ukraiņu tautu un atteicās no integrācijas, ukraiņi devās pierādīt, ka mēs esam demokrātiska valsts un varam cīnīties par savas valsts nākotni. Ka mēs pieprasām no valdības un no prezidenta – lūdzu, atgriezieties un parakstiet asociācijas līgumu.

Un uzreiz pēc tam, kad mani ievēlēja par prezidentu, jau nākamajā nedēļā es Briselē parakstīju asociācijas līgumu. Iepriekš 2013. gada novembrī mums to būtu vajadzējis parakstīt Viļņā – ne pārāk tālu no Rīgas. Bet es esmu lepns, ka tas ir mans paraksts, kas stāv asociācijas līgumā ar Eiropas Savienību. Tas ir mans paraksts līgumā par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu.

Mans paraksts ir uz vienošanās par bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību. Un tāpēc mēs darījām visu iespējamo Pašcieņas revolūcijā. Bet diemžēl tieši pirms desmit gadiem, 20. februārī, bija pirmais Putina uzbrukums Ukrainas Krimai. Pirmais solis, kad Melnās jūras flote uzbruka un tika nosūtīti desmitiem tūkstoši Krievijas karavīru okupācijas uzsākšanai. Un 26. un 27. februārī es biju Krimā, biju laukumā pie Krimas parlamenta.

Es noteikti varu apstiprināt, ka tur nebija parlamenta deputātu, tur nebija lēmuma. Tā bija tikai un vienīgi okupācija.

Uzbrukums Krimas tatāriem, uzbrukums Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Un līdz ar šo situāciju – tas bija katastrofāls lēmums. Postošs Krievijai, Putinam, postošs Ukrainai un visai pasaulei. Jo Putins sagrāva visu pēckara drošības sistēmu, kas balstījās uz Apvienoto Nāciju Drošības padomi. Un viens no Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem kļuva par agresoru.

Pirms desmit gadiem cilvēki Maidanā piedalījās demonstrācijās. Viņi protestēja, maksājot ar savu dzīvību, lai protestētu arī pret tādām problēmām kā korupcija. Kāds, jūsuprāt, bija revolūcijas galvenais mērķis pirms desmit gadiem, un vai tas ir sasniegts desmit gadus vēlāk? Vai darbs joprojām turpinās?

Galvenais mērķis bija atkal atgriezt mūsu tautu – mūsu Eiropas tautu – Eiropas tautu saimē. Tieši tāpat kā Baltijas valstis, kā Latvija. Būt eiropeiskam nozīmē izpildīt un sasniegt Eiropas Savienības valsts kritērijus. Kopenhāgenas kritērijus vai citus. Ko tas nozīmē? Tā ir demokrātija. Tā ir preses brīvība. Tās ir brīvas un godīgas vēlēšanas. Tā ir neatkarīga pretkorupcijas infrastruktūra.

Tās ir lielās reformas. Sākot no decentralizācijas reformas un beidzot ar finanšu sektora reformām. Un armijas reformām, izveidojot Ukrainas bruņotos spēkus, balstoties uz NATO standartiem, lai aizstāvētu mūsu suverenitāti un teritoriālo vienotību. Un vai esam sasnieguši šo mērķi? Pirmkārt, manas piecu gadu prezidentūras laikā mēs paveicām vairāk reformu, nekā visos gados kopš mūsu neatkarības iegūšanas kopā ņemot.

Es lepojos, ka mēs ne tikai noslēdzam asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet mēs arī – un te vēlos pateikties Latvijas valdībai un Latvijas tautai – mēs ieguvām kandidātvalsts statusu.

Mēs izveidojām neatkarīgu pretkorupcijas infrastruktūru, ko apstiprināja un ļoti atzinīgi novērtēja mūsu Eiropas partneri. Un tagad šajos jautājumos cenšamies darīt visu iespējamo.

Es neesmu priecīgs par to, kas notiek tagad, jo reformu procesā ir palēninājums, taču esmu lepns, ka mums noteikti ir parlamenta deputāti, ministri un daudzi citi, manā laikā demonstrējot, ka neviens nav pasargāts, ja ir korumpētā situācijā. Bet mēs joprojām strādājam pie tiesiskuma un likuma varas. Mums ir nepieciešama neatkarīga tiesu sistēma, ar kuru jāaizsargā cilvēki.

Bet tā visa sasniegšanai mums ir jāuzvar karš.

Jo mēs cīnāmies ne tikai par Ukrainu. Mēs cīnāmies par Eiropu, mēs cīnāmies par Latviju. Mums noteikti jāaptur Putins Ukrainas teritorijā.

Tas būtu labāk. Tas būtu efektīvāk. Tas būtu lētāk. Mums Eiropa un pasaule jāatbrīvo no Putina.

Jūs tikāt ievēlēts par prezidentu pāris mēnešus pēc tam, kad Krievija nelikumīgi okupēja Krimu, un Krievija bija sākusi karu Austrumukrainā, Donbasā. Tā ir viena no lietām, ar ko jums bija jātiek galā, caur ko bija jāvada valsts jūsu prezidentūras gados. Un tagad pirms diviem gadiem tas bija atklāts pilna apmēra iebrukums Ukrainā, visas pasaules acu priekšā. Jūsuprāt, kāpēc Krievija uzsāka šādu atklātu pilna mēroga iebrukumu?

Pirms desmit gadiem un visus piecus manas prezidentūras gadus mans vēstījums visām brīvajām un demokrātiskajām pasaules tautām bija – Putins ir ārkārtīgi bīstams, traks maniaks. Pirmkārt, mums ir jāapzinās, ka Putins var uzbrukt jebkurai Krievijas kaimiņos esošai Eiropas valstij. Tas ir neapšaubāmi. 2014. gadā daudzas valstis Eiropā to pat atteicās saukt par karu.

Viņi teica, okei – tas ir konflikts Ukrainas austrumos. Tas ir pilsoņu karš. Tas ir konflikts starp Ukrainu un Krieviju. Nē, šis ir karš. Un Putins ticēja. Kāpēc viņš nesāka šo plaša apmēra agresiju 2014. vai 2015. gadā? Jo viņš domāja – okei, varbūt mēs to varam izdarīt bez pilna mēroga kara. Varbūt mēs varam nomainīt valdību vai prezidentu Ukrainā ar VDK stila metodēm. Bet mēs nodemonstrējām, ka mēs to neļausim darīt. Mēs parādījām, ka nācija ir vienota, ka vēlamies aizsargāt valsti no Krievijas agresijas.

Un es darīju visu iespējamo, pirmkārt, lai izveidotu NATO standarta bruņotos spēkus, kuri pārsteidza pasauli 2022. gadā, pēc 24. februāra. Jo, pat ņemot vērā, ka Krievija sevi pozicionēja kā "otros lielākos bruņotos spēkus pasaulē" ar lielāko kodolarsenālu pasaulē, un viņi domāja, ka ieņems Ukrainu trīs dienu laikā – bruņotie spēki, kurus izveidoja mana komanda, pārsteidza pasauli.

Un tas ir tāpēc, ka mūsu karavīriem ir motivācija. Tas ir tāpēc, ka mums ir ļoti īpašas apmācības, un mēs viņus apturējām.

Krievijas karavīri no šīs vietas [Kijivas centra] bija trīsarpus kilometru attālumā. Un es kopā ar savu komandu, ar ieročiem rokās devāmies uz frontes līniju, darot visu iespējamo, lai apturētu Krieviju.

Šeit mums bija slimnīca. Mums bija vieta, kur gulēt karavīriem. Mana sieva bija galvenā ārste. Gatavojām ēdienu. Un visa tauta sāka rīkoties, lai apturētu Putinu. Visa tauta demonstrēja vienotību. Un tagad mums steidzami nepieciešams, lai visa pasaule demonstrē vienotību pret Putinu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam apturēt Krieviju.

Jūs minējāt starptautisko sabiedrību. Rietumi ir atbalstījuši Ukrainu. Un ukraiņi ir pierādījuši, ka spēj stāties pretim un izturēt Krievijas agresiju. Taču arī Rietumu atbalsts ir bijis svarīgs, lai ukraiņi izturētu šo agresiju. Un tagad ir bažas par Rietumu atbalsta stabilitāti. Praktisko atbalstu kā munīcija, bruņojums, ieroči. Ja praktiskais atbalsts no Rietumiem sagrīļojas, sāk zust – vai Ukraina spēs izturēt Krievijas agresiju?

Tas ir tas, ko esmu pieprasījis kopš savas prezidentūras pirmās dienas. Nesauciet to par konfliktu, bet par karu. Tagad mans vēstījums mūsu partneriem – lūdzu, nesauciet to par atbalstu Ukrainai. Jo tas nav atbalsts. Lūdzu, sauciet to par ieguldījumu savā pašu drošībā. Jo katru dienu Ukraina maksā visaugstāko cenu par globālo drošību un ilgtspējīgu drošības situāciju kontinentā.

Mēs atdodam savu varoņu dzīvības. Mūsu partneriem gribu teikt – mums nav vajadzīgi jūsu karavīri. Mums tikai vajag ieročus un munīciju.

Un jums kopā ar mums pat būtu jāmodernizē jūsu bruņotie spēki. Un tajā pašā brīdī, kad jūs sākat saprast, ka tas nav atbalsts Ukrainai, bet gan ieguldījums jūsu pašu drošībā, ka labāk apturēt Putinu Ukrainā, – tad mums būs pietiekami munīcijas, pietiekami artilērijas, pietiekami radioelektroniskās karadarbības sistēmu.

Tad mums būs pietiekami radaru, pretgaisa aizsardzība sistēmu un F-16 reaktīvo iznīcinātāju. Šajā situācijā, manuprāt, tas ir mūsu kopīgais karš. Galvenais vēstījums, ko dzirdu no Minhenes drošības konferences, ir, ka visas Eiropas valstis tagad sāk ticēt, ka Putina uzbrukums un agresija pret jebkuru NATO dalībvalsti ir iespējama. Tāda pati situācija kā Latvijā.

Un tāpēc katru nedēļu es esmu frontes līnijā. Katru nedēļu es piegādāju maksimāli, ko spēju. Parīt šīs kravas mašīnas būs frontes līnijā. Es daru visu iespējamo. Esam iztērējuši vairāk nekā 140 miljonus eiro no manas personīgās naudas, lai piegādātu Ukrainas bruņotajiem spēkiem visu, ko spēju.

Jo es nevaru dzīvot bez Ukrainas suverenitātes, zem Krievijas okupācijas. Es uzreiz tiktu nogalināts. Un mēs tagad cīnāmies par Eiropu.

Vēl viena lieta – lūdzu, nelolojiet ilūzijas par Putinu. Šaubos, vai Latvijā kādam ir tāda ilūzija, bet šis ir svarīgs vēstījums.

Punkts numur viens – Putins ir VDK virsnieks. Viņš nekad nesaka patiesību. Un šajā situācijā mans vēstījums – neuzticieties Putinam.

Punkts numur divi – Putins saprot tikai vienu valodu. Un tā nav krievu, vācu vai latviešu valoda. Viņš saprot spēka valodu.

Tāpēc, kamēr vien mēs būsim kopā, kamēr vien mēs būsim spēcīgi, kamēr vien ukraiņu karavīriem būs pietiekami munīcijas un ieroču, lai apturētu Krieviju, mēs varēsim būt efektīvi.

Un punkts numur trīs – lūdzu, nebaidieties no Ukrainas uzvaras. Nebaidieties no Krievijas sakāves. Putins ies tik tālu, cik mēs kopā viņam ļausim iet.

Tāpēc mums tas ir vitāli svarīgi. Apturiet Putinu, nelolojiet nekādas ilūzijas! Jo katru dienu.. Nedomājiet, ka traģēdijas, kāda notika Mariupolē, vairs nenotiek. Nedomājiet, ka traģēdijas, kādas notika 20 kilometrus no šejienes Bučā, Irpiņā, Hostomeļā, Vorzeļā, vairs nenotiek. Mums tādas ir katru dienu. Vēl tikai vakar Avdijivkā viņi paņēma sešus smagi ievainotus ukraiņu karavīrus un viņus nogalināja! Bez jebkāda iemesla!

Viņi ir barbari! Un tas nav tāpēc, ka viņi ir mežonīgi barbaru karavīri. Tas ir tāpēc, ka Putins tā apmācīja savus bruņotos spēkus – kā barbarus.

Mums nevajadzētu būt ilūzijām. Mums jāglābj brīvība. Un mums jāparāda, ka bruņotie spēki valstī ar demokrātiju var uzvarēt karā pret totalitāru režīmu. Es personīgi par to nešaubos.

Galvenais vēstījums, ko dzirdu no viņiem, no mūsu varoņiem – prezidenta kungs, palīdziet mums ar munīciju. Palīdziet ar ieročiem. Palīdziet būt efektīvākiem. Un ka mēs esam šeit, lai iznīcinātu Krieviju. Lai mūs aizsargātu.

Šajā situācijā es personīgi domāju, ka tā, pirmkārt, ir liela traģēdija Ukrainas tautai. Jo Krievija uz fronti sūta savus ieslodzītos, savus noziedzniekus. Ukraina zaudē savus varoņus.

Šajā situācijā – kamēr vien mēs būsim kopā plecu pie pleca, kamēr vien būsim stiprāki kopā.. Man katru nedēļu jāiet uz bērēm. Katru nedēļu es dodos uz frontes līniju. Katru nedēļu mēs ieguldām simtiem miljonu hrivnu, lai attīstītu jaunas radioelektroniskās karadarbības sistēmas, bezpilota taktiskos lidaparātus, jūras dronus mūsu flotei. Sākot no mašīnu riepām līdz pikapiem. No radioelektroniskās komunikācijas sistēmām līdz veļai un dušām – mēs piegādājām vairāk nekā 160 vienības katram Ukrainas bruņoto spēku bataljonam.

Tas ir simbols. Tāda ir ukraiņu cīņa. Mums nav nekā svarīgāka par uzvaru. Mums nav nekā svarīgāka par mieru, ko mēs varam panākt ar uzvaru. Un vēlreiz – turēsimies kopā mūsu uzvarai. Jo Ukrainas uzvara nozīmēs uzvaru Latvijai, uzvaru Eiropai, uzvaru pasaulei. Slava Ukrainai!

Varoņiem slava! Bijušais Ukrainas prezident Petro Porošenko, paldies par tikšanos.