Irāna esot piegādājusi Krievijai ap 400 raķešu. "Fateh-110" sistēmas raķetes ir spējīgas sasniegt mērķi 300 līdz 700 km attālumā.
Irāna jau sen piegādā Krievijai arī "Shahed" kamikadzes tipa dronus, ar kuriem Krievija uzbrūk Ukrainas pilsētām.
Tajā pašā laikā militārā palīdzība Ukrainai arvien kavējas. Nepieciešams vairāk munīcijas, modernāki ieroči un tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ja ASV Kongresam izdosies vienoties par jaunas militārās palīdzības pakotnes piešķiršanu, Baltais nams gatavs nosūtīt arī tālas darbības taktisko raķešu sistēmas jeb ATACMS, šonedēļ vēstīja telekanāls NBC News. Taču pagaidām frontē jāiztiek ar to, kas ir.
Ukrainas bruņoto spēku karavīri pēdējās diennakts atvairījuši vairāk nekā duci Krievijas uzbrukumu Bahmutas sektorā, ziņo Ukrainas armija. Turpat strādā arī 56. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes artilēristi.
Ar 70. gados ražoto artilērijas sistēmu var sasniegt mērķi 15 kilometru rādiusā.
"Situācija vienmēr ir saspringta. Šobrīd saņemam munīciju. Mēs parasti strādājam visu nakti un visu dienu. Ja dzirdama frāze "trāpīt mērķī", tas ir par mums. Mēs sasniedzam mērķus un sniedzam pastāvīgu atbalstu," stāsta ukraiņu karavīrs Bohdans.
Spēja aizstāvēties un padzīt ienaidnieku ir nesaraujami saistīta ar militāro atbalstu no Rietumiem. Ja šī brigāde nupat saņēmusi artilērijas lādiņus un munīciju, tad citviet tas tā var arī nebūt.
"Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta vairākās frontes līnijas daļās, kur Krievijas karaspēks ir uzkrājis maksimālās rezerves. Viņi savā labā izmanto palīdzības Ukrainai kavēšanos. Tie ir ļoti konkrēti jautājumi. Ir artilērijas deficīts. Ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība frontē un lielāks ieroču darbības rādiuss," atzīst Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Laikā, kad tūdaļ apritēs divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, frontē izsīkst arī cilvēkresursi. Vairs nav rindu ar tiem, kuri cer iestāties armijas rindās, taču papildspēki ir nepieciešami – daudzas vienības ir krietni noplicinātas.
Pagājušā gada nogalē Ukrainas armijas vadība aicināja piesaistīt vairākus simtus tūkstošu jaunu karavīru, taču sabiedrībā nepopulārais likumprojekts patlaban iestrēdzis parlamentā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
