Ķīna tuvinās Krievijai
Šonedēļ Ķīnas aizsardzības ministrs ģenerālis Li Šanfu viesojas Maskavā, tiekoties ar visiem Krievijas aizsardzības līderiem, tajā skaitā arī ar Vladimiru Putinu. Diemžēl izskatās, ka militāri Krievija un Ķīna tuvinās.
"Uz to velk. Velk uz to, ka Ķīna arvien vairāk iesaistīsies karā un materiāli palīdzēs Krievijai.
Jau pirms pāris mēnešiem izskatījās, ka tādi lēmumi tika pieņemti – Ķīnai palīdzēt ar kara materiāliem Krievijai. Ja tas lēmums jau bija pieņemts, izskatās, ka tagad notiek arvien lielākas sarunas par to," atzina Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Šobrīd atliek tikai gaidīt, lai saprastu, cik nopietnu palīdzību Ķīna Krievijai sniegs un kā uz to reaģēs Rietumi, īpaši tādas valstis kā Vācija, kas ir ļoti atkarīga no Ķīnas eksporta.
"Skaidrs, ka tā nav laba ziņa. Ja domā tā, kuram visā pasaulē Ukrainas karš ir nācis par labu, savā ziņā Ķīnai tas karš ir nācis visvairāk par labu, jo iepriekšējais lielais brālis Krievija tagad paliek par mazo brāli, Ķīnai ir lielāka vara pār savu kaimiņu.
Un Ķīna, ja cenšas tagad konkurēt ar Rietumiem, ja Rietumiem ir ekonomiskas grūtības, ja tie cīnās un cenšas palīdzēt Ukrainai, tad savā ziņā Rietumi paliek švakāki un Ķīnai pievērš mazāk uzmanības, kas tai nāk par labu," atzina Bērziņa.
Rietumu sabiedroto starpā izlemt par pareizo ceļu Ķīnas jautājumā būs grūti, jo daudzām valstīm ekonomiskās problēmas jau tagad rada sankciju ieviešana pret Krieviju. Spert līdzīgus soļus arī pret Ķīnu nebūs vienkārši.
"Tas būs grūti sabiedroto starpā – izdomāt pareizo ceļu. Kāda būs reakcija, teiksim, uz minimālu [Ķīnas] palīdzību [Krievijai] vai lielu palīdzību, un kā Ķīna mēģinās izlocīties no iespējamajām pret reakcijām no Rietumiem – to mēs visu vēl tagad redzēsim," Bērziņa secināja.
Tikmēr Eiropas vizītes Ķīnā turpinās
Kamēr Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Ķīnā tika plaši kritizēta, pa šo laiku Ķīnā viesojusies ir arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kura savas vizītes laikā ieņēmusi citādu nostāju Taivānas un Ukrainas jautājumos un par to tiek ļoti atzinīgi novērtēta.
"Ir atšķirība starp Makrona un Vācijas Zaļās partijas politiku. Būtu grūti teikt, ka tagad viennozīmīgi Vācijai ir viena politika un Francijai cita, bet runa šeit ir par politiķiem un politiskajām partijām, un partiju nostājām. Annalēna Bērboka ir ar stingriem principiem, ar cilvēktiesību un tādu stingru skatījumu jau kopš iepriekšējām vēlēšanām Vācijā, kad viņa bija Zaļās partijas kandidāte kanclera amatam," skaidroja Bērziņa.
Līdz ar to nav pārsteigums, ka politiķes nostāja bijusi stingrāka arī sarunās ar Ķīnu, pretēji Makronam.
"Atšķirība šajā gadījumā starp Makronu ir, ka viņš grib būt noteicējs miera sarunās un Eiropas nākotnē, bet viņam varbūt mazās balstiņas nav gluži tik svarīgas, cik lielās. Zaļajai partijai Vācijā ir pavisam cita nostāja. Es uzsveru to Zaļās partijas jautājumu, jo tā Vācijā nepārstāv visu partiju uzskatus, un, ja kanclers Šolcs pats būtu viesojies Ķīnā, tad varbūt nebūtu tik spīdoša bilde," vērtēja Bērziņa.
Vācijas iekšpolitikā jau krietnu laiku vērojama rīvēšanās starp Zaļo partiju, kuras nostāja jautājumos par Krieviju un Ķīnu ir ārkārtīgi stingra, un Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPD), kura izsenis veidojusi ļoti labas attiecības ar Krieviju un sociālistiskām varām.
"Vienlaikus bilde nav tikai Makrons vai tikai Bērboka, patiesība ir kaut kur pa vidu. Un iznākums Ukrainas jautājumos ir tas, par ko gan Bērboka, gan Makrona cilvēki varētu vienoties, kaut kāds viduspunkts. Kādreiz tas ir vairāk Bērbokas pusē, kādreiz vairāk Makrona pusē, bet pēdējā gada laikā mūsu stingrā nostāja pret autoritārām valstīm ir bijusi svarīgākā nostāja Eiropā.
Krievijas agresija un arī Ķīnas sliktā uzvedība rada to, ka pat valstīm, kas to nevēlas, ir ļoti stingri jāpaskatās uz Krievijas un arvien vairāk Ķīnas uzvedību.
Un Bērbokas balss tāpēc ir īpaši svarīga, lai gan tā nepārstāv visu Vāciju vai pat visu Vācijas valdību," uzsvēra Bērziņa.
Pārējā Āzija tuvinās NATO
Japānas ārlietu ministrs ir devis ļoti nopietnus signālus par Japānas tuvināšanos ar NATO un apliecinājis, ka tas ir vēlamais valsts virziens.
"NATO ir sadarbība ar četrām tā reģiona valstīm – Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Ar četrām valstīm nevis kā blokam kopā, bet divpusējas NATO attiecības ar katru valsti. Un ar katru valsti ir nedaudz citādāks ceļš un nopietnība sadarbībā un draudzībā. Japānai, protams, ir ārkārtīgi lielas intereses sadarboties ar NATO drošības jautājumos.
Un Krievija, protams, ievēro to, ka Japāna, Krievijai arī kaimiņvalsts, uzvedas Krievijai ne pārāk labvēlīgi. Mēs redzējām, ka uzreiz pēc japāņu vizītes Ukrainā notika pēkšņas Krievijas flotes mācības Klusajā okeānā, un uzreiz pēc tam arī Ķīnas aizsardzības ministrs viesojās Maskavā," skaidroja Bērziņa.
Varbūt šķiet, ka Klusais okeāns un Ukraina ir kaut kas ļoti tāls viens no otra, bet Krievijai un Ķīnai Japāna ir kaimiņvalsts, ar kuru ir ļoti sarežģītas drošības attiecības, tādēļ tikai likumsakarīgi, ka Japāna šobrīd meklē draugus NATO.
Turklāt iespējams, ka Japānas piemēram sekos arī citas Āzijas valstis. Šobrīd, tuvojoties NATO samitam Viļņā šovasar, jau notiek sarunas par to, kā varētu izskatīties NATO sadarbība ar šīm četrām Āzijas valstīm.
Militārās mācības Zviedrijā
Tikmēr Zviedrijā notikušas iespaidīgas militārās mācības, un iepriekš tik liela apjoma militārās mācības notikušas vien pirms 25 gadiem.
"Tas nozīmē, ka mēs varam uzskatīt Zviedriju par tikpat kā NATO valsti, un Zviedrija ar šīm mācībām saka – paga, paga, mēs nemaz neesam tik ļoti ārpusē, mēs jau tepat esam un tūlīt arī būsim, un, pat ja papīri visi nav sakārtoti, tas nenozīmē, ka mēs neesam stipra, sabiedrota valsts Baltijas jūras telpā," vērtēja Bērziņa.
Par to liecina arī fakts, ka kopā ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem mācībās piedalījās liels daudzums NATO valstu militārās tehnikas.
"Mums nevajag uzskatīt Zviedriju par kaut kādu Šveici Baltijas jūras reģionā, bet gan topošu vai jau gandrīz NATO dalībvalsti.
Tas nozīmē, ka, ja kaut kas nopietns notiek, var rēķināties ar to, ka Zviedrija piedalīsies un palīdzēs pārējām reģiona valstīm, nevis sēdēs aiz sava ne-NATO mūra un gaidīs. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas drošībai, reģiona drošībai, un tas ir arī stiprs signāls, ko sūtīt Krievijai par to, ka varbūt papīri visi vēl līdz galam nav sakārtoti, bet faktiski Zviedrija jau ir NATO pusē un NATO var uz Zviedriju paļauties," uzsvēra Bērziņa.
