Pērnā gada decembrī Natālija Pinčuka sava vīra Alesa Beļacka vietā Oslo saņēma Nobela Miera prēmiju. Ievērojamais cilvēktiesību aktīvists ir ieslodzīts cietumā Baltkrievijā. Pēc ceremonijas viņa nolēma palikt Norvēģijā. Natālija ir Norvēģijas valdības aizsardzībā, kura labi saprot, kāpēc sieviete nevēlas pašlaik atgriezties dzimtenē. Kopš Natālija ir Norvēģijā, viņas bailes sāk atkāpties.
"Sākumā es vēl satrūkos no skaļiem trokšņiem, tagad vairs ne. Tas pāriet," saka Natālija Pinčuka. "Sāp par to, kas notiek Baltkrievijā. Esmu norūpējusies par tuviniekiem. Viss ir ļoti neparedzams."
Aless Beļackis ir cilvēktiesību organizācijas "Vjasna" dibinātājs un vadītājs. Šī organizācija atmasko Aleksandra Lukašenko režīma pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus un palīdz ieslodzītajiem. Natālija un Aless par cilvēktiesībām kopā cīnās jau kopš 1980. gadiem. Abi par to samaksājuši augstu cenu. Režīms šogad martā Beļackim piesprieda10 gadus stingrā režīma kolonijā. Viņš un citi aktīvisti apsūdzēti par naudas kontrabandu lielos apmēros ar mērķi finansēt opozīcijas aktivitātes. Norvēģu televīzijas reportieris Natālijai rāda Beļacka attēlus no tiesas zāles. Viņš ir aiz restēm un viņa rokas ir saslēgtas roku dzelžos. Tos Natālija redz pirmo reizi.
"Vara tik demonstratīvi rīkojās pēc tam, kad viņš saņēma Nobela Miera prēmiju. Viņiem ir pilnīgi vienalga, ir vai nav tas apbalvojums. Viņi vēl stingrākus apstākļus Alesam radīja," stāsta Natālija Pinčuka.
Rietumvalstis atkārtoti un atkārtoti aicina Baltkrieviju pārtraukt slikto izturēšanos pret Alesu Beļacki, pret bijušo prezidenta amata kandidātu Viktoru Babariko un citiem politieslodzītajiem un nekavējoties bez nosacījumiem visus atbrīvot.
Babariko, kuru notiesāja uz 14 gadiem, aprīlī esot piekauts cietumā, viņam bija nepieciešama operācija. Radiniekiem ilgstoši nav ziņu par opozīcijas veterānu Mikolu Statkeviču, kuram piespriesti 14 gadi. Arī baltkrievu opozīcijas līdere trimdā Svjatlana Cihonouska neko nezina par savu vīru Sergeju. Blogeris Cihonauskis notiesāts ar 18 gadu cietumsodu.
"Vēl nesen advokātiem bija iespēja apmeklēt viņu reizi nedēļā, bet nu jau divus mēnešus advokātam neļauj ar viņu satikties. Tā kā jau divus mēnešus man nav nekādas informācijas par vīru. Iepriekš viņš rakstīja vēstules bērniem, bet nu jau divus mēnešus nesaņemam neko. Es nezinu, kur viņš ir, vai viņš ir karcerī, vai viņš ir dzīvs. Tādā situācijā ar arī daudzi citi," stāsta Cihonauska.
Baltkrievijas izmeklēšanas izolatoros, kolonijās un cietumos šobrīd ir 1500 politieslodzīto. Aprīlī vien par politieslodzītiem atzīti 62 cilvēki. Un joprojām nav dienas, kad Baltkrievijā nebūtu arestēts kāds, kas atļāvies interneta komentāros paust kādu kritisku piezīmi par Lukašenko un valdošo režīmu. Varas kritizētājus visbiežāk apsūdz sociālā naida un nemieru kurināšanā, ekstrēmismā un terorismā, valsts un prezidenta nomelnošanā.
"Šobrīd aiz restēm ir 33 žurnālisti. Gada laikā šis skaits nav samazinājies. Varas iestādes kādu izlaiž no cietuma, kādam ir beidzies termiņš. Bet viņu vietā režīms atrod jaunus ķīlniekus. Mēs tā arī šos cilvēkus dēvējam – viņi ir režīma ķīlnieki. Viņi neko sliktu nav darījuši, nav pat protestējuši. Tie nav politiķi. Tie ir cilvēki, kuri rakstīja rakstus, un bieži vien varas iestādēm nav pat pretenziju par uzrakstīto," norāda Baltkrievu žurnālistu asociācijas vadītāja vietnieks Boriss Goreckis.
ANO Augstais cilvēktiesību komisārs norādījis, ka 1500 politieslodzīto mīt apstākļos, kas uzskatāmi par nežēlīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem. Režīma oponenti tiek spīdzināti, un tie ziņots arī par mirušiem apcietinājumā.
Eiropas Padome atkārtoti aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis paplašināt sankcijas pret personām un organizācijām, kas atbildīgas par represijām Baltkrievijā, un saukt pie atbildības visus, kas vainojami pie sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
