Krievija 10. maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, gūstot lielākos teritoriālos ieguvumus Ukrainā kopš 2022. gada beigām.

"Pēdējo divu nedēļu laikā karadarbība Ukrainas Harkivas apgabalā ir ievērojami saasinājusies," preses brīfingā Ženēvā video zvanā no Kijivas paziņoja PVO pārstāvis Ukrainā Jarno Habihts.

"Dažu dienu laikā pārvietoties bijuši spiesti vairāk nekā 14 000 cilvēku, un vēl gandrīz 189 000 cilvēku joprojām dzīvo 25 kilometru rādiusā no robežas ar Krievijas Federāciju, pakļaujoties ievērojamam riskam notiekošo kauju dēļ," sacīja Habihts.

"Pasliktinoties drošības situācijai, humānās palīdzības vajadzības reģionā pieaug, un tās pieaug strauji," viņš uzsvēra, piebilstot, ka konflikts Harkivā ir ievērojami palielinājis traumu pacientu skaitu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Ukrainā veiktas vairāk nekā 20 000 amputāciju, atklāja Habihts. Un apšaudēs tiek bojātas vai iznīcinātas vidēji 200 ātrās palīdzības mašīnas gadā, liedzot Ukrainas iedzīvotājiem neatliekamo palīdzību, viņš piebilda.

ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) bažījas, ka apstākļi Harkivā, kur jau dzīvo 200 000 valsts iekšienē pārvietoto personu, var kļūt vēl smagāki, ja turpināsies sauszemes uzbrukums un gaisa uzbrukumi.

UNHCR preses pārstāve Šabija Mantu sacīja, ka Ukrainas varasiestādes ir evakuējušas vairāk nekā 10 300 cilvēku no ciematiem Harkivas apgabala pierobežā, bet citi cilvēki ir aizbraukuši paši saviem spēkiem.

"Lielākā daļa evakuēto, kuriem nācās pamest savas mājas tikai ar dažām mantām, jau tā ir ļoti neaizsargāti, un to vidū galvenokārt ir vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti, kuri nespēja aizbēgt agrāk," sacīja Mantu.

Tiem, kas reģistrēti tranzīta centrā Harkivas pilsētā, izsniegtas pirmās nepieciešamības preces un sniegtas konsultācijas par izmitināšanas iespējām. "Lielākā daļa evakuēto ir pauduši skaidru vēlmi palikt pie ģimenes locekļiem vai īrētās mājvietās un kolektīvās vietās Harkivā un netālu no savām mājām, lai varētu atgriezties, kad situācija to ļaus," viņa piebilda.

ANO 2024. gada humānās palīdzības plānā Ukrainai šogad ir paredzēts 3,1 miljards ASV dolāru. ANO preses pārstāve sacīja, ka līdz šim tas finansēts tikai 23% apmērā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.