Ukrainas parlaments nule pieņēmis lēmumu, kas ļauj atsevišķām ieslodzīto kategorijām pievienoties bruņotajiem spēkiem.

"Tie ir vairāk nekā 3000 cilvēku. Mēs to paredzējām vēl pirms šī likuma pieņemšanas," sacīja viceministre, izsakoties par ieslodzīto skaitu, kas ir iesnieguši pieteikumus par pievienošanos armijai.

Varasiestādes apzinājušas 20 000 ieslodzīto, kas atbilst kritērijiem, un no šī skaita 4500 ir "izrādījuši interesi", sacīja Visocka. Skaitļi, domājams, svārstīsies, viņa piebilda. 

Pieteikties armijā var ieslodzītie, kam atlikušais cietumsods nav lielāks par trim gadiem.

Mobilizētie ieslodzītie netiks apžēloti, bet gan atbrīvoti pirms soda izciešanas beigām.

Armijai pievienoties nevar ieslodzītie, kas ir notiesāti par seksuālu vardarbību, kas ir noslepkavojuši divus vai vairāk cilvēkus, par smagu korupciju notiesātie un bijušās augstās amatpersonas.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.