"Iespējas atklāt pretuguni – lūk, uz ko vērsta šī politika (..). Kad redzam, ka Krievijas karaspēks šauj pār robežu, Ukraina var atklāt pretuguni uz šiem sauszemes spēkiem, izmantojot ASV piegādāto munīciju," norādīja Raiders.

Viņš piebilda, ka šādā gadījumā Ukrainas armijas rīcība ir pašaizsardzība, tāpēc tai jābūt šādai iespējai.

Arī Baidena padomnieks atbalsta ASV piegādāto ieroču izmantošanu mērķiem Krievijā

Iepriekš intervijā sabiedriskās televīzijas kanālam PBS līdzīgi izteicies prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans.

Uz jautājumu par Ukrainas iespējām izmantot ASV piegādātos ieročus Salivans izteicās, ka "lieta nav ģeogrāfijā, bet gan veselajā saprātā".

"Ja Krievija uzbrūk vai gatavojas uzbrukt Ukrainai no savas teritorijas, ir jēga Ukrainai atļaut dot prettriecienu spēkiem, kas šauj uz to pār robežu," norādīja Baidena padomnieks.

Krievijas spēki pastiprina uzbrukumus pie Časivjaras

Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukumus pie stratēģiski nozīmīgās Ukrainas austrumu pilsētas Časivjaras. Cīņas šajā reģionā ir ļoti sarežģītas, norāda Ukrainas armijas vienība, kas to aizstāv.

Pilsētas apkārtne pakļauta nemitīgām apšaudēm, ienaidniekam uzbrūkot gan no dienvidiem, gan ziemeļiem. Šīs Doneckas pilsētas zaudēšana Ukrainai būtu nozīmīgs trieciens, bet Krievijai operatīvi nozīmīgs panākums, norāda ASV Kara studiju institūts.

Tas uzlabotu Krievijas pozīcijas ofensīvā pret netālu esošo Konstantinovku un Družkivku, kas ir nozīmīgas visa Doneckas apgabala aizsardzībai. Kopš gada sākumā Krievija ieņēma Avdijivku, tā šajā rajonā izvērš arvien lielāku spiedienu, īpašu uzmanību pievēršot tieši Časivjarai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.