"Šajās zemēs, piemēram, Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā, kur mēs esam redzējuši daudzas nekonstitucionālas izmaiņas, piemēram, varu pārņēmušas militārās huntas – šādās valstīs, protams, Eiropas Savienībai ir grūti strādāt ar šiem militārajiem pārstāvjiem, kuri nav demokrātiski ievēlēti," sacīja Urpilainena.
"Bet šajās valstīs mēs īpaši rūpējamies par jauniem cilvēkiem – ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību, uzņēmumiem.
Mēs nevaram pagriezt muguru parastajiem cilvēkiem, kuri cieš visvairāk, arī no nabadzības, klimata pārmaiņām. Mums ir jāfokusējas uz šo valstu sabiedrību, bet mazliet citā veidā, apejot šīs militārās huntas," norādīja atbildīgā Eiropas komisāre.
Ja raugās uz Āfriku kopumā, tad tā šobrīd ir ģeopolitiski karstais punkts, jo tajā ir pārstāvēti dažādi globālie spēlētāji, atzina eksperte. Eiropas Savienība joprojām ir lielākais investors, tirdzniecības partneris un attīstības, sadarbības donors. Bet arī Ķīna tur ir aktīva, aizvien aktīvāka kļūst arī Krievija, arī visas Līča valstis ir tur un ASV.
"Tādēļ tiešām var sacīt, ka Āfrika ir ģeopolitikas karstais punkts. Un mēs tur redzam arī viedokļu sadursmi, piemēram, par Ukrainu. Arvien vairāk tā ir arī piedāvājumu cīņa, proti, ko visi šie spēlētāji Āfrikas valstīm var piedāvāt. Mūsu Eiropas piedāvājums ir – izeja uz globālo pasauli, investīciju stratēģija. Mēs vēlamies investēt zaļajos, digitālajos resursos, klimatā, enerģijā. Jo Āfrikā, piemēram, 600 miljoni cilvēku joprojām dzīvo bez elektrības. Un protams, turpat ir arī izglītība, veselība un pētniecība. Un ar šīm investīcijām mēs vēlamies palīdzēt sabiedrībām attīstīties, lai būtu ekonomiskā izaugsme, vairāk darba vietu un iespēju jauniem cilvēkiem, lai viņiem nebūtu jādodas prom no savas valsts meklēt darbu," pauda Urpilainena.
Eksperte ir arī pārliecināta par ES pozīciju Āfrikā. Par to liecina tas, ka Eiropas valstu bloks aizvien ir lielākais attīstības donors, kā arī lielākais tirdzniecības partneris un investors.
"Bet protams, mums ir jādara vairāk, lai šo mūsu pozīciju noturētu. Un tas ir ļoti grūti, jo konkurence ir smaga. Piemēram, daudzu Āfrikas valstu parādu līmenis ir ārkārtīgi augsts Ķīnas dēļ. Tā ir sniegusi lielus aizdevumus šīm valstīm, lai pretī iegūtu apjomīgu investīciju iespējas infrastruktūrā. Un tas ir izveidojis milzīgu Āfrikas atkarību no Ķīnas," viņa teica. "Ir tādas Āfrikas valstis, kurām puse no visiem ienākumiem aiziet Ķīnas parādu segšanai. Eiropai ir cita pieeja, jo mēs, gluži pretēji, vēlamies stiprināt Āfrikas noturību. Mēs vēlamies attīstīt Āfrikā rūpniecību, lai tā būtu stratēģiski autonomāka, mēs nevēlamies radīt jaunu atkarību. Mēs vēlamies, lai Eiropas, tajā skaitā Latvijas, kompānijas būtu aktīvākas Āfrikā, tur investētu, radītu jaunas darba vietas. Bet, protams, mēs vēlamies arī izglītot Āfrikas pilsoņus un nodrošināt šīs pamatvajadzības, veselības pakalpojumus ieskaitot."
