ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien apspriedīs Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS) izstrādāto dokumentu par iespējām, reaģējot uz pretrunīgi vērtēto Gruzijas "ārvalstu aģentu" likumu.
Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Brisele iepriekš brīdināja, ka šis likums kaitēs Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai, un aicināja atteikties no tā. Taču Gruzijas parlaments, pārvarot Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto, maijā pieņēma likumu.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlika tam veto. Taču valdošā partija izmantoja iespēju to apiet ar balsu vairākumu parlamentā. Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs likumu parakstījis, līdz ar to tas ir pieņemts.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta stāšanās spēkā būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
