ES ministri otrdienas pēcpusdienā Luksemburgā sāks sarunas vispirms ar Ukrainu un pēc tam ar Moldovu, paziņoja amatpersonas.
Ukraina iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES 2022. gada februārī pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma. Moldova un Gruzija iesniedza šādus pieteikumus 2022. gada martā.
ES līderi oficiāli atzina Ukrainu un Moldovu par kandidātvalstīm 2023. gada jūnijā, bet Gruziju – 2023. gada decembrī.
Iestāšanas sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.
Eiropas Komisija (EK) šomēnes paziņoja dalībvalstīm, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus kritērijus, kas nepieciešami sarunu sākšanai.
Ņemot vērā bažas, ka Ungārija, jūlijā pārņemot ES rotējošo prezidentūru, varētu kavēt progresu, ir palielinājies spiediens virzīt Ukrainu soli tālāk tās centienos kļūt par ES dalībvalsti. Ungārija, kas ir Krievijai draudzīgākā ES valsts, paziņojusi, ka savas sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā neplāno rīkot turpmākas sarunu kārtas ar Ukrainu.
Karš Ukrainā ir atdzīvinājis Eiropas Savienībā centienus uzņemt jaunas dalībvalstis. ES līderi ir vienojušies sākt oficiālas sarunas ar Bosniju-Hercegovinu par iestāšanos blokā, un ES ir sākusi šādas sarunas ar Serbiju, Melnkalni, Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.
