2019. gadā kādas mājas remonta laikā atklāja apļveida mauzoleja veida kapus, un tā nišās bija vairākas urnas. Vienā no tām kopā ar kauliem bija sarkanīgs šķidrums, un Kordovas universitātes zinātniekiem vajadzēja piecus gadus, lai noteiktu tā ķīmisko sastāvu.
Tika analizēts šķidruma skābuma līmenis, minerālsāļu, organisko vielu un noteiktu ķīmisku savienojumu klātbūtne, tomēr par mīklas atslēgu kļuva polifenoli. Pateicoties īpašiem analīzes paņēmieniem, komanda atrada septiņus specifiskus savienojumus, kas sastopami trīs no vietējām vīnogām radītos vīna veidos.
Ķīmiskā analīze arī atklāja, ka tas bija baltvīns, kas sarkanīgo nokrāsu ieguva ilgajā laika periodā.
Ne mazāk sens ir arī Latvijā Līgo svētkos iecienītais alus, un pirmās ķīmiskās liecības par no miežiem darināto dzērienu ir vairāk nekā 5000 gadu senas. Tomēr abi šie dzērieni satur alkoholu, tāpēc jālieto ar mēru.
