Ilgstoša ūdens padeves apturēšana un pēc tam tās atsākšana var novest pie infekcijas slimību pārnešanas ūdenī. Vēl viena problēma – pārtraucot ūdens padevi, cilvēki nevar ievērot pamata higiēnas standartus, piemēram, mazgāt rokas vai dārzeņus. Tāpat elektrības zudums ietekmē arī cilvēku spēju uzglabāt pārtiku pareizos apstākļos, izraisot paaugstinātu botulisma un saindēšanās ar pārtiku risku.
Pagājušajā gadā Ukrainas Veselības ministrija jau fiksēja ar ūdeni saistītus A hepatīta uzliesmojumus.
Prognozē pārtikas cenu pieaugumu valstī
Tāpat elektroenerģijas padeves pārtraukumu dēļ ukraiņiem esot jārēķinās ar pārtikas cenu pieaugumu.
Piena nozare ir viena no vissmagāk skartajām, jo piena produktu uzglabāšanai ir nepieciešama nepārtraukta jauda.
Tiek lēsts, ka ģeneratoru izmantošana sākotnēji izraisīs piena produktu cenu pieaugumu par 10%, bet rudenī par 25–30%.
Arī maize var kļūt dārgāka, taču elektrības trūkums nav vienīgā problēma. Tās cenu ietekmē arī kritisko strādnieku trūkums un graudu sadārdzināšanās.
Pēc izdevuma "Forbes" datiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumi var sadārdzināt pārtikas preces par 5–15%.
Spriež par saules enerģijas plašāku izmantošanu
Triecienus energoinfrastruktūrai sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām vakar apsprieda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc Zelenska teiktā, valdībai ir uzdots nekavējoties prezentēt programmu, lai stimulētu saules enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas ierīkošanu Ukrainā.
Apspriests arī plāns visu enerģētikas sektora būvju aizsargkonstrukciju pabeigšanai, un katram šādam objektam ir skaidrs pabeigšanas datums.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
