Otrajā miera samitā, kas plānots šoruden, Ukraina cer Maskavai prezentēt savu miera plānu, kas tika izstrādāts kopā ar sabiedrotajiem pirmajā miera samitā. Zelenskis esot gatavs runāt ar jebkuru Krievijas varas pārstāvi, arī ja tas nav Vladimirs Putins. Viņš gan norādīja, ka Ukraina būtu labākā pozīcijā sarunās, ja līdz tam laikam izdotos vājināt Krieviju kara laukā.

"Es ticu, ka, ja esam vienoti un sekojam miera samita formātam, mēs varam izbeigt kara karsto fāzi. Turklāt jau līdz šī gada beigām.

Tas nenozīmē visu teritoriju atkarošanu ar spēku. Es ticu, ka diplomātija var palīdzēt. Izvēršot spiedienu pret Krieviju, domāju, ka ir iespējams panākt diplomātisku risinājumu," pauda Zelenskis.

Krievija gan pagaidām noraidījusi dalību samitā. Tās piedāvātie nosacījumi mieram paredz, ka Kijivai nāktos atdot teritorijas, kas Ukrainai ir pilnīgi nepieņemami.

Tikmēr Kijivas mērs Vitālijs Kļičko medijos izteicies, ka Zelenskis ir sarežģītas dilemmas priekšā – vai turpināt karu ar postījumiem vai tomēr izskatīt iespēju par teritoriāliem kompromisiem. Prezidents gan tos noraidījis, bet, ja līdz tam nonāktu, Kļičko norādījis, ka Zelenskim tādā gadījumā būtu jārīko referendums, jo bez tautas balss šādus lēmumus pieņemt nevarētu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.