"Ja cilvēki Seima vēlēšanās paudīs vislielāko uzticību sociāldemokrātiem, kopā ar prezidentu es izveidošu sociāli atbildīgu, vienojošu un aktīvu valdību," trešdien paziņoja politiķe.
Līdz šim Blinkevičūte, kura jūnijā atkārtoti tika ievēlēta Eiropas Parlamentā (EP), skaidri nebija apliecinājusi, vai ir partijas kandidāte premjerministra amatam un vai plāno atteikties no EP deputātes mandāta, ja sociāldemokrātiem pēc Seima vēlēšanām tiks uzticēta valdības veidošana.
Trešdien sociāldemokrāti prezentēja savu programmu Seima vēlēšanām ar lozungu "Valsts, kas strādā".
Blinkevičūte teica, ka partijas galvenais mērķis ir ierobežot krasā cenu kāpuma ietekmi uz cilvēku dzīvi, nodrošināt pilnīgu drošību iedzīvotājiem, stiprināt veselības un izglītības nozares, iegrožot valsts enerģētikas kompāniju alkatību un būtiski palīdzēt ģimenēm.
Sociāldemokrāti ir lielākā partija Lietuvā ar vairāk nekā 14 000 biedru.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vairākkārt ir teicis, ka varētu uzticēt valdības veidošanu Blinkevičūtei, ja sociāldemokrāti uzvarētu Seima vēlēšanās.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sociāldemokrāti pašlaik ir populārākais politiskais spēks Lietuvā, savukārt Blinkevičūte ilgstoši ir otra populārākā politiķe valstī aiz prezidenta Nausēdas.
KONTEKSTS:
Lietuvas parlamenta vēlēšanas notiks divās kārtās 13. oktobrī un 27. oktobrī. Lietuvā ir spēkā jauktā vēlēšanu sistēma; puse Seima deputātu (70 no 141) tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet otra puse tiek ievēlēta no 71 vienmandāta apgabala.
Partiju sarakstiem jāiegūst vismaz 5% vēlētāju atbalsts, lai iekļūtu parlamentā. Vēlēšanu apvienībām jāpārvar 7% barjera.
Šogad saskaņā ar Konstitūcijas grozījumiem pirmo reizi par Seima deputātu vietām varēs cīnīties vismaz 21 gadu vecumu sasnieguši kandidāti; līdz šim minimālais slieksnis bija 25 gadi.
Līdzdalībai vēlēšanās reģistrējušās 19 politiskās partijas un 18 neatkarīgie kandidāti.
Iepriekšējās vēlēšanās 2020. gadā mandātus ieguva desmit partijas, bet uzvarēja konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kas izveidoja valdību kopā ar Liberāļu kustību un Brīvības partiju.
