Stratēģijā uzsvērts, ka Ķīna, Krievija un Ziemeļkoreja tuvākajās desmitgadēs var radīt koordinētus kodolizaicinājumus ASV.
Ķīna audzē savu kodolieroču arsenālu
ASV kodolatturēšanas politika agrāk bija koncentrēta uz Padomju Savienības un Krievijas radītajiem kodoldraudiem, bet jaunajā plānā galvenā uzmanība ir pievērsta Ķīnai, kas paplašina savu kodolarsenālu straujāk nekā citas valstis.
Jaunā stratēģija ir apstiprināta laikā, kad Ķīna strauji palielina savu kodolarsenālu, bet Krievija regulāri draud izmantot kodolieročus karā Ukrainā.
ASV Aizsardzības departaments prognozē, ka nākamajos desmit gados Ķīnas kodolarsenāls pēc apjoma un daudzveidības spēs sacensties ar ASV un Krievijas kodolarsenāliem.
Pārskatītā stratēģija paredz arī gatavošanos koordinētiem Ķīnas, Krievijas un Ziemeļkorejas kodolieroču izaicinājumiem. Kādreiz iespēja, ka ASV pretinieki varētu koordinēt kodoldraudus, lai pārspētu ASV kodolarsenālu, šķita maz ticama.
Taču Krievijas un Ķīnas tuvināšanās, kā arī konvencionālie ieroči, ko Ziemeļkoreja un Irāna piegādā Krievijai karam Ukrainā, ir būtiski mainījuši Vašingtonas domāšanu, norādīja "The New York Times".
Eksperti uzskata, ka, neraugoties uz Ķīnas augošo kodolarsenālu, Krievija joprojām ir galvenā ASV izaicinātāja, par ko liecinot arī Krievijas vadoņa Vladimira Putina atkārtotie draudi izmantot kodolieročus pret Ukrainu.
Krievija joprojām ir lielākais drauds
Savukārt ASV bāzētā bezpeļņas organizācija Bruņojuma kontroles asociācija norādījusi, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju Vašingtonas kodolatturēšanas stratēģija nav būtiski mainījusies un tajā nav notikusi pārorientēšanās no Krievijas uz Ķīnu.
Asociācijas vadītājs Derils Kimbols sociālās saziņas vietnē "X" rakstīja, ka līdz 2030. gadam Ķīnas arsenālā esošo kodolgalviņu skaits varētu pieaugt no 500 līdz 1000. Savukārt Krievijas rīcībā ir 4000 kodolgalviņu, tāpēc Krievija joprojām ir uzskatāma par galveno ASV kodolstratēģijas virzītājspēku, norādīja Kimbols.
Today, Russia’s much larger n-force of some 4,000 warheads, incl. some 1,550 on strategic missiles and bombers, is still out there. It remains the major driver behind U.S. n-strategy. A key issue is whether the two can agree to maintain limits after New START expires in 2026. 4/
— Daryl G Kimball (@DarylGKimball) August 20, 2024
To apliecina arī Krievijas vadītāja Vladimira Putina atkārtotie draudi izmantot kodolieročus pret Ukrainu, tādējādi mēģinot atturēt ASV un citas valstis sniegt militāro palīdzību Kijivai.
Par šiem draudiem atkal tiek runāts saistībā ar Ukrainas spēku sekmīgo operācijas Krievijas Kurskas apgabalā.
Bijušais NATO politikas plānošanas direktors Fabriss Potjē uzskata, ka ASV un to sabiedrotajiem ir ļoti nopietni jāattiecas pret Krievijas kodoldraudiem, taču tos nevajadzētu pārvērtēt.
"Tiem nevajadzētu mūs paralizēt. Mums tie ir jāuztver nopietni, taču arī mēs, NATO, esam kodollielvara un varam atgādināt Putinam, ka kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči un tiem nav nekāda sakara ar šo karu.
Brīdī, kad viņš tos iesaistītu šajā karā, situācija būtiski mainītos. Tāpēc mums vajadzētu būt pārliecinātākiem par to, kas mēs esam un kas ir mūsu rīcībā, nebaidoties no sarkanajām līnijām, kas būtībā ir šantāža," Potjē sacīja intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Aicina novērst jaunu kodolbruņošanās sacensību
Starptautiskās kodolieroču likvidēšanas kampaņas jūnijā publicētajā ziņojumā bija apgalvots, ka 2023. gadā globālie tēriņi kodolieročiem bija 91,4 miljardi dolāru jeb par 13% vairāk nekā 2022. gadā.
Viena no ziņojuma autorēm Sūzija Snaidere brīdināja, ka pasaule ir iesaistījusies jaunā kodolbruņošanās sacensībā.
"Šādi tēriņi jaunām kodolieroču sistēmām rada nopietnas bažas. Problēma ir tāda, ka kodolieroču ietekme neapstājas uz robežas. Jūs nevarat izmantot kodolieročus un cerēt, ka tie nodarīs pāri tikai tiem, kas atrodas kaujas laukā. Tie ir ieroči, kas ir paredzēti, lai nodarītu masveida kaitējumu civiliedzīvotājiem. Un tā ir milzīga problēma.
Esmu ļoti nobažījusies, ka mēs atgriežamies pie nepareizas koncepcijas un nepareizas loģikas, kad kodolieroči šķiet vērtīgi, lai gan patiesībā vienīgais, kas līdz šim ir atturējis no to izmantošanas, ir veiksme, bet veiksme nav laba drošības stratēģija," sacīja Snaidere.
Snaidere piebilda, ka milzīgos līdzekļus, kas tiek novirzīti kodolieročiem, lietderīgāk būtu ieguldīt cīņai pret klimata pārmaiņām.
