Jau ziņots, ka Ukraina šobrīd kontrolē vairāk nekā 1200 kvadrātkilometru teritorijas un šī platība katru dienu par dažiem kilometriem palielinās. Notiek arī ofensīva vairākos virzienos, gan uz vairākām pusēm no ieņemtās Sudžas pilsētas, gan arī Kurskas apgabala rietumos.

Gluškovas rajonā ir uzspridzināti trīs tilti pār Seimas upi, tādējādi apgrūtinot Krievijas loģistiku. Krievija būvē pontonu pārceltuves, taču Ukraina mērķtiecīgi tās iznīcina. Jebkurā gadījumā tehnikas pārvietošana pār pontonu pārceltuvi ir lēnāka un sarežģītāka. Ukrainas kontrolē ir vairāk nekā 90 apdzīvotas vietas.

Ukrainas robežas pusē parādījusies arī aktivitāte Sumu ziemeļrietumos pie robežas ar Krieviju. Iespējams, ukraiņi mēģinās ieiet Krievijā vēl vienā vietā un aplenkt daļu Krievijas armijas vienību Kurskas apgabala dienvidrietumos.

Kā vēsta medijs "Meduza", atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, kas pietuvināti Kremlim un valdībai, Kremlis uzskata, ka kaujas Kurskas apgabalā, pēc optimistiskām aplēsēm, var ilgt vairākus mēnešus, tādēļ esot nepieciešams gatavot krievus "jaunai normalitātei", proti, situācijai, kurā Ukrainas armija kontrolēs okupētās teritorijas Krievijas teritorijā.

"Meduza" vēsta, ka satraukums Krievijas sabiedrībā esot ievērojami kāpis. Jaunas normalitātes piesaukšana Kremlim ir nepieciešama, lai cilvēki uztvertu notiekošo nevis kā novirzi no normas, bet gan tā, ka notiekošais ir norma.

Kremļa versija, kas sabiedrībai tiek stāstīta, ir sekojoša: ienaidnieks – šajā gadījumā Ukraina – faktiski ir ielauzies Krievijas teritorijā, viņu it kā gaida neizbēgama sakāve, bet teritoriju atgriešana prasīs laiku.

Gan Ukrainai, gan Krievijai trūkst militāro resursu, lai veiktu liela mēroga ofensīvas vienai pret otru. Tā uzskata Pentagona izlūkošanas aģentūra, ziņo medijs "Bloomberg".

Secināts, ka Ukrainai arvien nav pietiekams daudzums munīcijas, kas būtu līdzvērtīgs Krievijas spējām izšaut aptuveni 10 tūkstošus artilērijas lādiņu dienā.

Eiropas Savienība oficiāli uzdevusi Čehijai izmantot ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai finansētu nākamo munīcijas piegādi Ukrainai. Tas varētu būt nozīmīgs atspaids, taču vēl nav zināms, kad Ukraina šo piegādi varētu saņemt.

Pentagons arī paziņojis, ka Krievija uz Kursku sūta papildspēkus, taču ar tiem būs par maz, lai apturētu Ukrainas ofensīvu apgabalā.

Ukraina veiksmīgi turpina apšaudīt mērķus Krievijā, arī dažādus enerģētikas objektus. Viens īpaši veiksmīgs trieciens Ukrainai nesen padevies Rostovas apgabalā.

Galvenais Ukrainas mērķis ir panākt to, ka konkrētais objekts tiek izsists no ierindas pēc iespējas ilgāk, proti, pēc iespējas ilgāk tas nespēj apgādāt Krievijas armiju ar degvielu. Ierasti gan šie triecieni pa naftas bāzēm nav tādi, kas pārstrādes rūpnīcas izsistu no ierindas uz daudziem mēnešiem.

Taču šoreiz, aizvadītajā nedēļas nogalē, ukraiņiem, šķiet, bijis īpaši veiksmīgs trāpījums.

Dronu uzbrukumā izdevies bojāt naftas bāzi Proļetarskā, kas atrodas Rostovas apgabalā, 250 kilometrus no Ukrainas robežas. Uzbrukums notika jau naktī uz svētdienu, taču ugunsgrēks tur plosās joprojām – jau ceturto dienu.

Pilsētā izsludināts ārkārtējās situācijas stāvoklis. Naftas bāzē deg aptuveni 20 cisternas ar degvielu, un degšanas platība tur ir vairāki tūkstoši kvadrātmetru.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēks ir bīstams un liesmas un dūmu stabi ir milzīgi, to ir grūtības dzēst. Tagad ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti ap 500 cilvēku, bet vairāk nekā 40 ugunsdzēsēji guvuši traumas un daļa nogādāta slimnīcā.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins savukārt trešdien paziņoja par vienu no lielākajiem uzbrukumiem Krievijas galvaspilsētai Maskavai kopš kara sākuma. Tā rezultātā Krievijas pretgaisa aizsardzība virs Maskavas apgabala esot notriekusi 11 Ukrainas bezpilota lidaparātus, bet kopumā valstī esot notriekti 45. Ukraina šo uzbrukumu nav komentējusi.

KONTEKSTS:

6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas spēku iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukrainas spēku pārstāvji vēsta, ka ofensīvas gaitā izdevies ieņemt desmitiem apdzīvoto vietu un pārņemt savā kontrolē līdz pat 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.

Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijas iedzīvotājiem karš jāsajūt pašiem.

Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus: iedragāt Krievijas armijas apgādes ceļus, piespiest Maskavu atvilkt daļu spēku no Ukrainas teritorijas, uzlabot Ukrainas sabiedrības noskaņojumu, pazemot Putina režīmu, kā arī uzlabot Ukrainas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām.