ASV domnīca "Kara izpētes institūts" ziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki ar droniem veic uzbrukumus Krievijas armijas uzstādītajiem pontonu tiltiem uz Seimas upes Gluškovas rajonā. Iepriekš ukraiņi ar precīziem uzbrukumiem nopostīja trīs dzelzbetona tiltus pār Seimas upi, apgrūtinot ienaidnieku karaspēka pārvietošanos un apgādi Gluškovas rajonā.

Pentagons: Krievijai grūtības aizstāvēties Kurskas apgabalā

Pentagons paziņojis, ka Krievija uz Kursku sūta nelielu skaitu militārā spēka un ar to būs par maz, lai apturētu Ukrainas ofensīvu apgabalā.

ASV militārpersonas norāda, ka joprojām vērojami vairāki Ukrainas panākumi un kopumā Krievijas armija slikti reaģē šajā reģionā.

Pentagona pārstāvis gan atteicās komentēt, vai ASV piešķir kādu papildu militāro palīdzību Ukrainas spēkiem, taču norādīja, ka Krievija nevēlas pārmest lielu skaitu vienību no okupētajām Ukrainas teritorijām. Par to liecina arī smagās kaujas Donbasā, kur parādījušās ziņas par nelielās Ņujorkas pilsētas nonākšanu Krievijas spēku rokās. Kijiva pagaidām to nav komentējusi.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis cīņas Donbasa frontē apraksta kā smagas un sarežģītas, taču Ukrainas karavīri dara visu, lai apturētu un iznīcinātu pretinieka karaspēku.

Abiem trūkst militāro spēju

ASV Aizsardzības departamenta runasvīrs Patriks Raiders paziņojis, ka Vašingtona ar Kijivu apspriežot militārās operācijas Kurskas apgabalā ilgtermiņa mērķus. Raiders atgādināja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka ukraiņu Kurskas apgabalā vēlas izveidot buferzonu, taču amerikāņi vēloties uzzināt vairāk par Kijivas nodomiem. Pentagona pārstāvis arī sacīja, ka operācija Kurskas apgabalā kārtējo reizi esot apliecinājusi Ukrainas bruņoto spēku radošumu un meistarību kaujas laukā.

Jautāts, vai ASV apsver iespēju atcelt ukraiņiem noteiktos ierobežojumus triecieniem pa Krievijas teritoriju ar rietumvalstu piegādātajiem tālas darbības rādiusa ieročiem, Raiders atbildēja, ka Vašingtonas nostāja šajā jautājumā nav mainījusies.

ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra savā jaunākajā novērtējumā par situāciju frontē Ukrainā norādījusi, ka Ukrainai un Krievijai trūkst militāro spēju, lai īstenotu plaša mēroga ofensīvu vienai pret otru.

Ziņojumā secināts, ka Ukrainas rīcībā joprojām nav pietiekami daudz munīcijas, lai sacenstos ar Krieviju, kas ik dienu spēj izlietot aptuveni 10 tūkstošus artilērijas lādiņu. Ukrainas armija esot spējīga veikt efektīvas aizsardzības operācijas, bet vismaz sešus mēnešus nespēs uzsākt plaša mēroga pretuzbrukumus.

Savukārt Krievija sekmīgi īstenojot Ukrainas nokausēšanas stratēģiju un spēšot saglabāt tās karaspēka izveidoto buferzonu, taču krieviem nepietiekot spēka, lai īstenotu plašākus uzbrukumus Ukrainas kontrolētajā teritorijā, piemēram, Harkivas pilsētai.

Uzbrūk ar droniem

Galvaspilsētā Kijivā šonakt trīs reizes tika izsludināta gaisa trauksme saistībā ar Krievijas dronu uzbrukumiem. Kijivas apgabala vadība ziņoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas mēģināja notriekt dronus, taču par rezultātiem informācijas pagaidām nav.

Nemierīga nakts aizvadīta arī Krievijas galvaspilsētā Maskavā, virs kuras esot notriekti vismaz desmit ukraiņu droni. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins apgalvoja, ka tas esot bijis viens no lielākajiem dronu uzbrukumiem pilsētai. Varasiestādes neinformēja par postījumiem vai cietušajiem.

Savukārt virs Brjanskas apgabala Krievijas rietumos šonakt esot notriekti septiņi droni. Vietējās varasiestādes apgalvo, ka postījumu un cietušo nav.

Brjanskas apgabalam kaimiņos esošajā Kurskas apgabalā 16. dienu turpinās Ukrainas spēku militārā operācija.