Armēnijā protestē pret valdības attieksmi Kalnu Karabahas konflikta jautājumā

Jau otro nakti pēc kārtas tūkstošiem protestētāju pulcējās pie valdības ēkas, lai izrādītu savu neapmierinātību par to, kā tiek risināts Kalnu Karabahas jautājums.

Notika arī protestētāju sadursmes ar policiju. Protestētāji, kas bija sapulcējušies pie premjerministra Nikola Pašinjana biroja, apmētāja policistus ar akmeņiem un pudelēm.  Savukārt policija atbildēja ar trokšņa granātām, kā arī aizturēja protestētājus. Armēņu neapmierinātība nav vērsta tikai pret Pašinjanu, bet arī pret Krieviju. 

Daži dedzināja Krievijas pilsoņu pases un veltīja skarbus vārdus Krievijai. Arī atsevišķi politiķi bija izteikušies, ka Krievijas miera uzturētājiem bija jāpanāk miers, nevis vienkārši jānoraugās situācijā.

Pienāca arī ziņas, ka Krievijas medijiem pavēlēts šajā pēdējā uzliesmojumā Karabahā vainot Armēniju. Pēc sanākušo domām, ir nepieļaujami, ka Kalnu Karabaha nonāks Azerbaidžānas kontrolē.

Trešdien Kalna Karabahas separātisti nolika ieročus un piekrita Azerbaidžānas piedāvātajam pamieram un uguns pārtraukšanai. Saskaņā ar abu pušu vienošanos Kalnu Karabahas līdzšinējā armija tiks izformēta. Tās izvešana no Karabahas jau ir sākusies. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka "ir jānodod visi ieroči un smagais bruņojums" Krievijas 2000 vīru uz vietas esošo miera uzturēšanas spēku uzraudzībā. 

Armēnija paziņoja, ka pamiera vienošanās projekta izstrādē nav piedalījusies. Sarunas par separātiskās teritorijas reintegrāciju pārējā Azerbaidžānas daļā notiks šodien Jevlakas pilsētā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka Maskavas miera uzturētāji būs starpnieks sarunās. Starp citu vairāki Krievijas karavīri Karabahā tika nogalināti, kad viņu automašīna tika apšaudīta. 

Zīmīgi, ka tieši šodien, kad šīs sarunas notiks, tiek atzīmēta Armēnijas neatkarības diena.

Azerbaidžāna arī paziņoja, ka līdz ar šī pamiera noslēgšanu tā atgūst kontroli pār Kalnu Karabahas reģionu, kuru gadu desmitiem kontrolēja armēņu separātiskie spēki. Tas notika pēc tam, kad armēņu separātisti piekrita nolikt ieročus Azerbaidžānas īstenotās militārās operācijas laikā, kurā, kā lēš paši separātisti, nogalināti ir vismaz 200 cilvēki.

Kalnu Karabahas republikas tiesībsargs Gegams Stepanjans izteicies, ka vairāk nekā 400 cilvēki ievainoti, tostarp 40 civiliedzīvotāji, no kuriem 13 ir bērni.

Pēc pamiera panākšanas Kalnu Karabahā pastāv bažas par jaunu bēgļu krīzi, jo Karabahas armēņu iedzīvotāji baidās tikt izspiesti no reģiona. Armēnijas premjers Nikols Pašinjans aicināja Krieviju "garantēt Kalnu Karabahas armēņu drošību, radīt apstākļus, lai armēņiem būtu tiesības dzīvot savās mājās, savā zemē". Par humanitāro situāciju Kalnu Karabahā nobažījušās arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV). 

Separātistu amatpersona sacīja, ka no armēņu kopienām Kalnu Karabahā līdz šim evakuēti vairāk nekā 10 000 cilvēku. 

Azerbaidžānas galvaspilsētas iedzīvotāji pauduši sajūsmu un cerību, ka vienošanās vēsta par galīgo uzvaru un gadu desmitiem ilgā konflikta beigām. Ielās bija redzamas taurējošas automašīnas, kuru sānos piekārti Azerbaidžānas, kā arī Turcijas un Krievijas karogi. 

KONTEKSTS:

Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.

1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.

Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.

Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.

2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.