ĪSUMĀ:
- 22. oktobrī Argentīnā notiks prezidenta vēlēšanas.
- Dienvidamerikas lielvalsts jau gadiem ilgi nespēj atgūties no ekonomikas krīzes.
- Inflācijas līmenis sasniedzis 138% gadā, nācies devalvēt nacionālo valūtu.
- Uz prezidenta amatu ir trīs galvenie pretendenti.
- Lielāko starptautiskās preses uzmanību izpelnījies Havjers Milei, kurš salīdzināts ar Donaldu Trampu.
- Milei sevi dēvē par "anarhokapitālistu", kurš vēlas līdz minimumam samazināt valsts lomu sabiedrībā.
- Pārējie divi kandidāti plāno īstenot mērenāku politiku.
- Paredzams, ka vēlēšanu uzvarētāja noskaidrošanai būs nepieciešama otrā kārta 19. novembrī.
Uz visu kandidātu fona izceļas Havjers Milei, kurš nācis klajā ar skaļiem solījumiem valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, tai skaitā noteikt par nacionālo valūtu ASV dolāru. Iespējams, tieši veiksmīga pozicionēšanās kā ārpussistēmas kandidātam ir ļāvusi Milei gūt panākumus augustā notikušajās priekšvēlēšanās, pie līdzīga balsu sadalījuma starp trim populārākajiem kandidātiem saņemot 30 procentu vēlētāju balsu.
Argentīnu vienlaikus novājina vairākas krīzes
Argentīna jau desmitgadēm ir piedzīvojusi dažāda apmēra ekonomiskās krīzes, taču pēdējos gados šo krīžu blakusparādības kļūst izteiktākas. Argentīna iepriekšējā labēji orientētā prezidenta Maurisio Makri laikā bija vērsusies pēc palīdzības Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), 2018. gadā saņemot 44 miljardu ASV dolāru aizdevumu no fonda apsolītajiem 57 miljardiem dolāru.
Taču grūtības uzlabot ekonomisko situāciju turpmākajos gados noveda pie tā, ka Argentīna bija spiesta atmaksāt 45 miljardus dolāru SVF sakarā ar vienošanās nepildīšanu.
Kreisi orientētās koalīcijas vadībā 2022. gadā tika panākta vienošanās ar SVF par aizdevuma atmaksas atlikšanu līdz 2026. gadam, pretējā gadījumā lielu aizdevuma daļu būtu nācies atmaksāt 2022.–2023. gadā.
Argentīnā šī gada septembrī inflācija gada griezumā sasniedza 138,3 procentus, mēneša laikā pieaugot par 12,7 procentiem. Argentīnas nacionālā valūta peso tika devalvēta par 20 procentiem.
Inflācijas mazināšanas nolūkos valsts centrālā banka paaugstinājusi etalona procentu likmi līdz 118 procentiem. Savukārt aizvadīto astoņu gadu laikā nabadzības slieksnis valstī pieaudzis no 30 uz 40 procentiem.
Pasaules Banka un SVF prognozē, ka Argentīnas ekonomika šajā gadā saruks par 2,5 procentiem. Ekonomisko situāciju ir saasinājis trīs gadus ilgais sausuma periods, kas ir nopietni ietekmējis lauksaimniecības produktu eksportu.
Izvest valsti no krīzes nav spējuši nedz kreisie, nedz labējie
Turklāt, kā atzīmē izdevums Buenos Aires Times, melnajā tirgū vienu dolāru šobrīd var iegādāties par vairāk kā 1000 peso, kas teju trīs reizes pārsniedz oficiālo valsts bankas dolāra kursu.
Prezidents Alberto Fernandess, kas pārstāv valdošo kreiso koalīciju, ir vērsies tiesā pret Milei un viņa atbalstīto kandidātu Buenosairesas mēra amatam Ramiro Marru, apsūdzot viņus neaplēšamu zaudējumu radīšanā valstij kā ekonomiskā, tā arī sabiedrības uzticības ziņā. Gan Milei, gan Marra ir aicinājuši sabiedrību neglabāt uzkrājumus peso. Kā vēsta "Bloomberg", bažās par nacionālās valūtas reakciju uz vēlēšanu iznākumu vairāki uzņēmumi tuvāko dienu laikā ir apturējuši vairāku preču un produktu tirdzniecību un piegādes.
Politiskā līmenī rast izeju Argentīnai no pēdējo gadu ekonomiskās situācijas ir mēģinājušas kā kreisi, tā labēji orientētās koalīcijas. Šajā gadsimtā visilgāk pie varas atrodas tieši kreisi orientētā kiršnerisma (kas nosaukts bijušā prezidenta Nestora Kiršnera vārdā un ir peronisma – bijušā prezidenta Huana Perona ideoloģijas ar populisma un nacionālisma elementiem paveids) pārstāvji, labējā spārna politiķiem (tā sauktajiem antiperonistiem, kurus šobrīd pamatā pārstāv politisko partiju bloks "Kopā par pārmaiņām" (Juntos por el Cambio)) esot pie varas tikai 2015.–2019. gadā.
Kā komentārā domnīcai Chatham House raksturo Pablo Tuzons, politiskās konsultāciju firmas Escenarios līdzvadītājs, abi pie varas esošie politiskie strāvojumi nomainīja viens otru pēdējo 15 gadu laikā, un to pārstāvētie prezidenti savu pilnvaru beigu periodus pavadīja, "cīnoties ar finanšu un valūtas maiņas vētrām. Vienas puses neveiksme dotēja nākamo valdību no pretējā spārna", turpina pētnieks, un radusies politiskā sistēma ir simbols tam, ko Tuzons dēvē par Argentīnas pazaudēto desmitgadi.
Milei uzvara priekšvēlēšanās ir nesusi nenovēršamas izmaiņas valstij, un ne tikai atgrūda peronismu uz trešo pozīciju, bet ir raisījusi krīzi antiperonistu blokā, rezumē pētnieks.
Vairāki mediji atzīmē, ka daudzi vēlētāji ir noguruši no esošo politisko spēku nespējas atrisināt krīzes, kas mudināja viņus atbalstīt Milei.
Valsti uzskata par "noziedzīgu organizāciju"
Havjers Milei, kuram tieši prezidenta vēlēšanu dienā apritēs 53 gadi, pēc izglītības ir ekonomists un kopš 2021. gada decembra arī Argentīnas parlamenta deputāts. Līdz šim gadam viņš nebija plaši zināms ārpus Argentīnas robežām.
Iepriekšējos gados Milei ir bijis pieprasīts ekonomisko procesu komentētājs Argentīnas medijos, vienlaikus kultivējot ekscentrisku publisko tēlu, un izpelnoties arī pretrunīgu slavu saistībā ar savu uzstājīgo un politnekorekto izteikumu formu.
Politisko karjeru ekonomists sāka līdz ar iestāšanos labējas orientācijas politiskajā aliansē "Brīvība virzās" (Avanza Libertad) 2020. gadā, un gadu vēlāk sāka kampaņu parlamenta vēlēšanās.
Toreiz kampaņas centrā Milei uzsvaru lika uz vēršanos pret politisko eliti un solījumu neatbalstīt esošo nodokļu pacelšanu un jaunu noteikšanu.
Milei, kas sevi dēvē par anarhokapitālistu vai arī minarhistu (septembrī notikušajā sarunā ar izdevuma The Economist žurnālistu viņš praksē sevi pieskaita tieši pēdējai izpratnei, kura paredz valsts iesaisti tikai nedaudzos jautājumos), ir kritisks pret valsts lomu sabiedrībā.
Kā viņš paudis sarunā ar The Economist, "valsts ir noziedzīga organizācija, kura tiek uzturēta no piespiedu ienākumu avota, ko dēvē par nodokļiem".
Milei ierosina likvidēt valsts centrālo banku, samazināt ministriju skaitu no 18 līdz astoņām (tai skaitā likvidējot Veselības un Izglītības ministrijas, pamatojot, ka šīs jomas jau ir provinču pārziņā), samazināt valsts budžeta izdevumus vismaz par 15 procentiem no IKP un panākot nulles pamatdeficītu (pirms procentu maksājumiem) savā pirmajā prezidentūras gadā, kā arī pārskatīt abortu likumu liberalizāciju un atcelt visu likumdošanu, kas saistīta ar vides aizsardzību.
Viņš arī mēģinās privatizēt visus 34 valstij piederošos uzņēmumus, kā arī samazināt vai atcelt lielāko daļu nodokļu.
Libertārais populists, kuru salīdzina ar Trampu
Daļā sabiedrības bažas rada kandidāta redzējums par valsts vēsturi – viņš publiski ir apšaubījis statistiku par 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā valdošās militārās huntas bez vēsts nolaupītajiem cilvēkiem (cilvēktiesību organizācijas aplēš 30 tūkstošus bez vēsts pazudušo, Milei vērtējumā to skaits ir trīskārt mazāks) un paudis viedokli, ka šajā laikā notika "karš" pret kreisi noskaņotiem "nemierniekiem" (atsevišķās sabiedrības grupās populāri ir uzskati, kas mēģina attaisnot tolaik armijas pastrādātos noziegumus pret civiliedzīvotājiem).
Milei vairāku ekspertu un plašsaziņas līdzekļu ieskatā tiek salīdzināts ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu kampaņas vešanas un izmantotās retorikas sakarā.
Piemēram, Tuzons savā komentārā atzīmē, ka "ne bez pretrunām [Milei] diskursu var pieskaitīt pie jaunā labējā populisma, kas piedzīvoja bumu pēc Donalda Trampa kļūšanas par prezidentu 2016. gadā. Šī ir jaunā internacionāle, kurā Milei ir aktīvs dalībnieks".
Pētnieks pamato šādu redzējumu ar viņa atbalstu Spānijas labējai partijai Vox un tikšanos ar bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru dēlu Eduardu. Jāatzīmē, ka Bolsonaru personīgi ir paudis atbalstu Milei.
Taču, atšķirībā no Trampa, Milei nepiekrīt protekcionistiskākajiem aspektiem, dodot priekšroku radikālai izpratnei par brīvo tirdzniecību. Milei gan piekrīt Trampa starptautiskajam redzējumam, vērtē Tuzons, un ir gatavs īstenot ārpolitiku, kas balstīta ideoloģiskās robežās.
ASV Jūras kara flotes akadēmijas asociētais profesors Džons Polga-Hecimovičs savā analīzē uzskata, ka Milei valdība būtu tuva Rietumiem, īpaši ASV un Izraēlai. Galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ problemātiska pētnieka vērtējumā būtu attālināšanās no Ķīnas, kaut gan Milei vadībā valsts varētu izstāties no BRICS formāta (šī valstu apvienība ir uzaicinājusi Argentīnu no nākamā gada kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti).
Galvenie sāncenši sola izmaiņas līdzšinējā politikā
No pārējiem kandidātiem izredzes tikt ievēlētiem prezidenta amatā ir diviem kandidātiem, kas pārstāv tradicionālos Argentīnas politikas spēkus vai to apvienojošos blokus.
Ekonomikas ministrs Serhio Massa, kas pārstāv kreisi orientēto varas koalīciju "Tēvzemes savienība" (Unión por la Patria), pozicionē sevi kā pragmatisku, tuvāk centram orientētu kandidātu. Viņš kampaņas gaitā ir skaidri iezīmējis atšķirīgo pieeju ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
Massa kritiski vērtē Milei dolarizācijas plānus, uzskatot, ka tas palielinās inflāciju nelabvēlīga peso kursa pret dolāru dēļ.
Massas ieskatā valsts ekonomiku var uzlabot, palielinot lauksaimniecības ražojuma eksportu, un šī nolūka sasniegšanai ir vajadzīgs konkurētspējīgs peso.
Nesen likumdevēji atbalstīja viņa ieceri atcelt ienākuma nodokļa samaksu gandrīz visiem oficiāli nodarbinātajiem, kas mēnesī nopelna mazāk kā 5000 ASV dolāru.
Salīdzinot kandidātu potenciālos politiskos kursus, Polgas-Hecimoviča ieskatā Massas vadītajai valdībai ir vismazāk izredžu samazināt valsts budžeta tēriņus, un pretēji publiski paustajam, vislielākās izredzes neizpildīt valsts parādsaistības. Ārpolitikā viņa valdības pieeja būtu līdzšinējās turpinājums un starp trim kandidātiem viņš ir vislabvēlīgāk noskaņots pret Ķīnu.
Sola izskaust korupciju
No centriski labējā spektra par prezidenta amatu cīnīsies bijusī drošības ministre Patrīsija Bulriča, kura pārstāv šobrīd opozīcijā esošo partiju bloku "Kopā par pārmaiņām". Viņa ir kritizējusi Milei dolāra ieviešanas plānu kā nepraktisku, ierosinot noteikt vienlīdzīgu statusu kā ASV dolāram, tā Argentīnas peso.
Ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Bulriča vēlas atcelt valūtas kontroli, vienkāršot nodokļu sistēmu, kā arī samazinot tos, un atjaunot valsts centrālās bankas ārzemju valūtas rezerves.
Pēdējā laikā, reaģējot uz Milei popularitāti un pašas noslīdēšanu vēlētāju aptaujās uz trešo vietu, Bulriča ir pieņēmusi mazliet agresīvāku pieeju, solot ne tikai izskaust korupciju, bet arī pielikt punktu kiršnerisma lomai.
Ārpolitikā, pēc profesora Polgas-Hecimoviča vērtējuma, arī Bulričas valdība būtu tuva Rietumvalstīm un visticamāk, izstātos no BRICS formāta.
Uzvarētājam būs jārēķinās ar izaicinājumiem
Kā kanālam France 24 norādījis Parīzes Politikas zinātnes institūta Latīņamerikas un Karību valstu politiskās observatorijas izpilddirektors Gaspārs Estrada, ņemot vērā iepriekšējo divu prezidentu – labējā Makri un pašreiz pie varas esošā kreisā Fernandesa neapmierinošos sasniegumus, Milei publiskajai runai ir uzticības pakāpe, jo pētnieka skatījumā daļu sabiedrības ir ieinteresējuši kandidāta piedāvājumi.
"Šīs ir vēlēšanas par pārmaiņām, un jautājums, kuram kandidātam būs monopols tādā pārmaiņu solījumā, kas pārliecinās argentīniešus", turpina eksperts.
Viens no kritērijiem balsojumā ir ekonomika, kā arī vēlme mainīt un attīstīt ekonomisko politiku. No šī aspekta Estradas vērtējumā Milei ir izredzes gūt uzvaru vēlēšanu otrajā kārtā, ja tāda notiks.
France 24 materiālā vērsta uzmanība uz vairāku ekspertu kritisko vērtējumu par Milei dolarizācijas plāniem, norādot uz augsto aizņemšanās risku, un arī SVF pārstāves nesenā brīfingā pausto, ka dolarizācija nav aizstājējs skaidrai makroekonomiskai politikai.
Komentārā Chatham House Tuzons atzīmē, ka noslēpumā tīts ir tas, kā uzvaras gadījumā strādās Milei rosinātais valdības modelis un lēmumu pieņemšanas mehānisms.
Uzvarētāja noskaidrošanai, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta
Komentārā portālam The Conversation Glāzgovas universitātes pasniedzējs Mets Bārlovs atzīmē, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, prezidentam būs jārēķinās ar valsts parādu un SVF. Viņam ir grūti paredzēt, kurš balsojumā gūs virsroku – Massas ienākumu nodokļu plāns var garantēt balsis, taču tāpat tā īstenošanai nāktos gūt SVF atbalstu, kas nebūtu tik vienkārši.
Kaut arī Milei dolarizācijas plāni izraisa ekonomistu un daļas vēlētāju satraukumu, to īstenošanas iespējamība labākajā gadījumā ir minimāla dēļ politiskās pretestības un Argentīnas rīcībā esošo valūtas rezervju trūkuma dēļ.
Bārlova ieskatā Bulriča varētu gūt panākumus, rēķinoties ar vēlētāju bažām par Milei un šā brīža neapmierinātību ar valdības rīcību ekonomiskās situācijas stabilizēšanā. Pētnieka ieskatā ekonomikas stāvoklis un pieaugoša nabadzība var ātri novest pie defolta jeb nespējas izpildīt aizdevumu saistības.
Nevar izslēgt, ka 22. oktobrī notiekošajā balsojumā uzvarētājs var arī nekļūt zināms. Ja kāds no kandidātiem nesaņem 45 procentus balsu vai vairāk kā 40 procentu balsu pie nosacījuma, ka no nākamā kandidāta viņu šķir vairāk kā 10 procentu starpība, 19. novembrī notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā vēlētājiem būs jāizvēlas starp diviem visvairāk balsu ieguvušajiem kandidātiem.
Par to, ka vēlēšanu otrā kārta izšķirs nākamo valsts līderi, ir pārliecināts Polga-Hecimovičs.
Turklāt vēlēšanu uzvarētājs pētnieka ieskatā nonāks neapskaužamā pozīcijā attiecībā uz valdības izveidošanu, ņemot vērā polarizēto politisko vidi.
Līdz ar to nākamajam Argentīnas prezidentam politiskā un sociālā spiediena rezultātā būs ļoti grūti izvest valsti no krīzēm.
