Tomēr viņa norādīja, ka atgriešanās nav iespējama, kamēr Krievijā pie varas ir Vladimirs Putins. Navaļnija atraitne atgādināja, ka viņa nevarēja ierasties Krievijā pat uz vīra bērēm, jo baidījās, ka viņu var aizturēt.
Krievijā viņa apsūdzēta par dalību ekstrēmistu kopienā saistībā ar 2021. gada septembrī ierosināto lietu pret Alekseju Navaļniju un viņa līdzgaitniekiem. Šā gada jūlijā Krievijas tiesa izdeva Jūlijas Navaļnajas aizturēšanas orderi.
Aleksejs Navaļnijs gatavojās kandidēt 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās. Taču Centrālā vēlēšanu komisija atteicās viņu pielaist pie vēlēšanām, jo viņš bija atzīts par vainīgu "Kirovļes" lietā par naudas izlaupīšanu.
Navaļnijs neatzina vainu viņam izvirzītajās apsūdzības, taču viņam arī neizdevās pārsūdzēt spriedumu.
Navaļnijs tika aizturēts 2021. gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma. Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā.
Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā – 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".
Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā. Tur 16. februārī neskaidros apstākļos viņš mira. Opozīcija, kā arī starptautiskā sabiedrība uzskata, ka totalitārais režīms viņu ir noslepkavojis.
