Kā lasāms portāla "Axios" autora Baraka Ravida materiālā, šādu dokumentu ASV īpašajam sūtnim Eimosam Hohšteinam pagājušajā ceturtdienā iesniedza Izraēlas stratēģisko lietu ministrs Rons Dermers, kurš esot Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu uzticības persona.
Dokumentā noteiktas prasības, kas Izraēlas ieskatā ļautu civiliedzīvotājiem robežas abās pusēs atgriezties savās mājās.
Libānai šādas prasības varētu nebūt pieņemamas
Kāda Izraēlas amatpersona norāda, ka šo prasību vidū ir atļauja Izraēlas bruņotajiem spēkiem "aktīvi iesaistīties", lai nepieļautu, ka "Hizbullāh" atjauno spēkus un infrastruktūru Libānas dienvidu daļā. Turklāt Izraēla vēlas, lai tās gaisa spēkiem būtu rīcības brīvība Libānas gaisa telpā.
Šīs prasības gan ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1701, kas tika pieņemta pirms 18 gadiem. Tā nosaka, ka Libānas bruņotajiem spēkiem un ANO miera uzturētājiem ir jānodrošina pamiers starp Izraēlu un grupējumu "Hizbullāh".
"Axios" materiālā citētā Izraēlas amatpersona pauda pārliecību, ka ebreju valsts spēki mazāk iesaistīsies, ja būs skaidri manāma Libānas spēku un ANO miera uzturētāju klātbūtne. Taču kāda ASV amatpersona izdevumam paudusi, ka ir maz ticams, ka Libāna un starptautiskā sabiedrība piekritīs šādām prasībām, kuras ievērojami iedragās Libānas suverenitāti.
Hohšteins preses konferencē Beirūtā atteicās paust viedokli gan par šo, gan par dažādām citām mediju publikācijām, kas atklāj pušu vienošanās taktiku. Viņš uzsvēra, ka notiks pārrunas ar Libānas un Izraēlas valdībām par to, kā izbeigt šo konfliktu. Hohšteins preses konferencē arī atkārtoti uzsvēra, ka ASV vēlas redzēt pēc iespējas drīzākas konflikta beigas.
Mērķis ir visaptverošas vienošanās panākšana, kas ievieš dzīvē ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1701. Taču nepietiek tikai ar apņemšanos ievērot šo rezolūciju, pusēm ir jādara kas vairāk. Turklāt Hohšteins norādīja, ka Libānas un tās iedzīvotāju interesēs nav sasaistīt valsts nākotni ar citiem konfliktiem reģionā. Tā ir nepārprotama atsauce uz Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" konfliktu Gazas joslā.
Lai panāktu mieru, nepieciešama abu pušu piekrišana
Jossi Mekelbergs, domnīcas "Chatham House" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas asociētais pētnieks, analizējot izskanējušo informāciju par Izraēlas prasībām, uzskata, ka līdz ar "Hizbullāh" novājināšanu pastāv iespēja spert soli tuvāk pamieram.
Par pamatu attiecību dibināšanai starp Izraēlu un Libānu var kalpot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1559 un Nr. 1701, bet Mekelbergs uzsver, ka abām pusēm ir jāizrāda interese. Intervijā tīmekļa raidstacijai "Monocle Radio" viņš teica:
"Es domāju, acīmredzami pieprasīt jebkādu klātbūtni citā suverēnā valstī ir suverenitātes pārkāpums. No otras puses, šis jau notiek daudzus, daudzus gadus. Izraēla cenšas radīt tam juridisku ietvaru.
Es neredzu iespēju, ka Libāna vismaz formāli tam piekristu. Ir veidi, kā to apiet. Piemēram, starptautiskas izlūkošanas spējas, kas nodrošinātu, ka Izraēla un starptautiskā sabiedrība zina, ko "Hizbullāh" un attiecīgi Irāna dara Libānā."
Tiesa gan, šīs dienas notikumi Libānā, kur par Izraēlas uzbrukumu mērķiem kalpo ar "Hizbullāh" saistītās bankas "Al-Qard al-Hassan" filiāles, kā arī savstarpējās apšaudes starp abām konfliktā iesaistītajām pusēm, liedz paredzēt noteiktu laika ietvaru, kurā varam gaidīt uguns pārtraukšanu.
KONTEKSTS
Izraēla pašlaik karo divās frontēs: Gazas joslā un Libānā, kā arī ir solījusi "nāvējoši, precīzi un negaidīti" atbildēt uz Irānas 1. oktobra uzbrukumu, kad Teherāna palaida 200 raķešu, reaģējot uz Irānas ģenerāļa un "Hizbullāh" līdera Hasana Nasrallas likvidēšanu Izraēlas triecienā.
Situācija Tuvajos Austrumos saasinājās pēc tam, kad palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās", kas valda Gazas joslā, pērn 7. oktobrī sarīkoja slaktiņu Izraēlā, kura laikā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēkus, pamatā civilistus, un sagrāba 250 ķīlniekus. Izraēlas varasiestādes paziņojušas, ka kaujinieki Gazā joprojām tur 97 ķīlniekus, no kuriem 34 esot miruši.
Reaģējot uz 7. oktobra slaktiņu, Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā. Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 42 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim pastāvīgi izplata "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.
Tikmēr Libānas šiītu bruņotais grupējums "Hizbullāh", kas līdz ar Irānu atbalsta palestīniešu teroristus, kopš 7. oktobra slaktiņa pakļāvis Izraēlas ziemeļus pastāvīgām raķešu apšaudēm, piespiežot no apdraudētajām teritorijām evakuēt aptuveni 60 000 izraēliešu.
Izraēlas armija 23. septembrī uzsāka intensīvus uzlidojumus ar "Hizbollah" saistītiem mērķiem Libānā, bet 1. oktobrī sāka arī sauszemes operāciju, lai atspiestu grupējuma kaujiniekus no robežas apvidiem un ļautu evakuētajiem iedzīvotājiem atgriezties savās mājās.
