Sākumā rezultāti rādīja, ka vadībā ir ES pretinieki, tomēr balsu skaitīšanas gaitā svaru kausi pamazām noslējās ES integrācijas atbalstītāju labā, un viņi varēja atviegloti uzelpot.
Moldovā gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta
Vienlaikus ar referendumu svētdien notika arī Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tajā visvairāk balsu (42,45%) saņēmusi pašreizējā Moldovas eiropeiskā prezidente Maija Sandu, bet otrajā vietā ar 25,98% balsu ierindojies bijušais Moldovas ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, kuru vēlēšanās atbalstīja Krievijai draudzīgā Sociālistu partija.
Tā kā neviens no kandidātiem neieguva vismaz 50% balsu, tad būs jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 3. novembrī.
Kandidāti jau ir atsākuši priekšvēlēšanu kampaņu, un Sandu šodien paziņoja, ka vēlas tikties ar Stojanoglo televīzijas debatēs, lai viņi varētu paust katrs savu redzējumu par to, kādu Moldovu viņi vēlas redzēt nākotnē un tādējādi palīdzēt pilsoņiem izdarīt savu izvēli.
Stojanoglo vēl nav atbildējis uz Sandu aicinājumu.
Ja šādas televīzijas debates notiks, tad tā būs pirmā reize šajā priekšvēlēšanu kampaņā, kad Sandu tiksies aci pret aci ar kādu no saviem sāncenšiem. Pirms pirmās vēlēšanu kārtas Sandu atteicās piedalīties jebkādās debatēs, to pamatojot ar nevēlēšanos atrasties uz vienas skatuves ar cilvēkiem, kuri pauž simpātijas pret Krieviju un aicina iedzīvotājus neatbalstīt Moldovas eiropeisko kursu.
Referendumā ar nelielu balsu pārsvaru nobalso par ceļu uz ES
Referendumā, kurā pilsoņiem ar "jā" vai "nē" bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi atbalsta konstitūcijas grozījumus, kuros Moldovas virzību uz Eiropas Savienību nostiprinātu kā stratēģisko mērķi, balsis sadalījās ļoti līdzīgi.
CVK apkopotie rezultāti rādīja, ka "par" valsts virzību uz Eiropas Savienību nobalsojuši 50,46%, bet "pret" – 49,54% pilsoņu.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs apsveicis Moldovas tautu un prezidenti Sandu ar lēmumu turpināt soļot pa Eiropas ceļu, par spīti Krievijas centieniem likt tam šķēršļus.
Congratulations from 🇱🇻 to the people of Moldova and @sandumaiamd on the decision to continue on European path. The Kremlin spared no effort to derail 🇲🇩 from the European track. Much work lays ahead to convince those in doubt and to meet their expectations on the better future.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) October 21, 2024
Rumānijas Eiropas Parlamenta deputāts Zigfrīds Murešāns, kurš vada parlamenta sadarbības komiteju un strādā pie Moldovas pievienošanās ES, sacīja, ka konstitucionālā referenduma iznākums "nozīmē Moldovas Republikas tautas uzvaru un Krievijas sakāvi".
"Es gādāšu par to, ka mēs kā Eiropas Savienība respektēsim referendumā pausto Moldovas tautas gribu un sniegsim visu nepieciešamo atbalstu pievienošanās procesam ES," deputāta teikto citēja izdevums "Politico".
Vēlētāju aktivitāte šoreiz bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā, jo pie urnām devās vairāk nekā 1,5 miljoni jeb gandrīz 52% balsstiesīgo moldāvu.
Atbalsts Moldovas ceļam uz ES, visticamāk, nav tik pārliecinošs, kādu to būtu vēlējusies valdība un prezidente Sandu, kura bija šī referenduma ierosinātāja, taču ir jāņem vērā, kādos apstākļos notika priekšvēlēšanu kampaņa.
Krieviju apsūdz vēlēšanu ietekmēšanā
Te ir jāpiemin masveidīgā Krievijas atbalstītā dezinformācijas kampaņa, kā arī Moldovas varasiestāžu apsūdzības par centieniem masveidā pirkt vēlētāju balsis. Izskatās, ka šī Kremļa sabotāža daļēji ir izdevusies, jo referendumā arī bija mazāka līdzdalība nekā prezidenta vēlēšanās.
"Manuprāt, rezultāti ir tādi, kādi ir, dēļ kaitnieciskas ietekmes no ārpuses. Tas raksturo šo pirmo kārtu. Tādēļ ļoti svarīgi, lai Moldova sekotu mūsu rekomendācijām un darītu visu iespējamo, lai moldāvi paši varētu veikt savu izvēli bez šādas ietekmes no Kremļa," spriež "IRI" starptautiskās vēlēšanu novērošanas delegācijas vadītājs Pīters Roskams.
Vēlēšanu novērošanas misijas "Promo-Lex" vadītājs Nikola Panfils norāda, ka visbiežākie pārkāpumi bija jau tradicionālie, kas fiksēti arī iepriekš pašvaldību vēlēšanās – proti, netika ievērota balsošanas aizklātība.
"Piemēram, tika fotografēti aizpildītie biļeteni vai cilvēki savus biļetenus atrādīja kādam citam. Tāpat balsošana grupās, kad vairāki cilvēki vienlaikus devās balsošanas kabīnē.
Bija arī gadījumi, kad vēlēšanu iecirkņos atradās nepiederoši cilvēki."
Latvijas Radio tikās ar Eiropas Savienības vēstnieku Moldovā Jāni Mažeiku un uzdeva viņam jautājumu, vai tik nepārliecinošs referenduma iznākums neietekmēs Moldovas virzību ceļā uz iestāšanos blokā.
"Protams, ka šie rezultāti tiks izvērtēti, bet šobrīd man nav pamata domāt, ka kaut kas būtiski mainīsies. Pirmkārt, referendums ir noticis. Vairāk nekā 50% vēlētāju ir nobalsojuši par to, lai Moldovas konstitūcijā tiktu iekļauta atsauce uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Otrkārt, mūsu sarunu process ar Moldovu ne tikai ir sākts, bet jau vairākus mēnešus notiek. Tā ir sākotnējā skrīninga stadija, kad tiek izvērtēts Moldovas likumdošanas un prakses atbilstības Eiropas Savienības kopējām normām. Vai tam būs kāda tālāka ietekme, to man šobrīd ir grūti prognozēt, bet es tam neredzu pamatu," sacīja Mažeiks.
Gagauzijā īpaši daudz pret ceļu uz ES noskaņoto cilvēku
Abi balsojumi, un jo īpaši referendums, vēlreiz apliecināja, cik ļoti līdzīgs ir eirooptimistu un eiroskeptiķu daudzums Moldovā. Un to īpaši var redzēt reģionu līmenī. Galvaspilsētā Kišiņevā un tai blakus esošajos reģionos, kur dzīves līmenis ir augstāks, vairākums vēlētāju ir atbalstījuši Moldovas virzību uz Eiropas Savienību, bet attālākos un nabadzīgākos reģionos vairums tomēr ir balsojuši pret eirointegrāciju.
Īpaši izceļams ir autonomais Gagauzijas reģions, kas atrodas Moldovas dienvidaustrumos. Tur "pret" valsts virzību uz Eiropas Savienību nobalsoja nepilni 95% iedzīvotāju.
Pat separātiskās un Krievijas kontrolētās Piedņestras apgabala iedzīvotāji, kuriem bija iespēja doties uz Moldovas valdības kontrolēto teritoriju un nobalsot, ir izrādījušies daudz eirooptimistiskāki.
Gagauzijas balsojuma rezultāti vislabāk parāda Krievijas propagandas un dezinformācijas, kā arī Kremļa atbalstīto vietējo politiķu ietekmi uz iedzīvotāju prātiem.
Prezidente Sandu naktī uz pirmdienu, komentējot sākotnējos balsojumu rezultātus, vēlreiz apgalvoja, ka Krievija ir izdarījusi milzīgu spiedienu uz Moldovas iedzīvotājiem.
"Noziedzīgi grupējumi, sadarbojoties ar naidīgiem ārvalstu spēkiem, uzbruka mūsu valstij ar meliem un propagandu. Mūsu rīcībā ir skaidri pierādījumi, ka šo noziedzīgo grupējumu mērķis bija nopirkt 300 tūkstošu vēlētāju balsis, kas ir vēl nepieredzēta mēroga krāpšana. Viņu mērķis bija graut demokrātisku procesu. Viņu nolūks bija izplatīt bailes un paniku sabiedrībā. Mēs turpināsim aizstāvēt demokrātiju un brīvību. Mēs gaidām galīgos rezultātus, un mēs reaģēsim ar stingriem lēmumiem," paziņoja Sandu.
Pētnieks: Ieraksts konstitūcijā automātiski neko negarantē
"Referendums, kurā ir izteikts atbalsts grozījumiem Moldovas konstitūcijā, kas iedod šo stratēģisko virzienu, stratēģisko mērķi – iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) – palīdzēs arī pašreizējai proeiropeiskajai koalīcija turpināt šo kursu," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) direktors, pētnieks Māris Cepurītis.
Vienlaikus pētnieks kā negatīvu piemēru minēja Gruziju, kur pēdējā laikā ģeopolitiskā orientācija ir kļuvusi pretēja un vērojama attālināšanās no Eiropas Savienības.
"Ieraksts konstitūcijā jau automātiski neko negarantē – nepieciešami arī politiķi, kas atbalsta proeiropeisko kursu," viņš norādīja.
Cepurītis arī vērtēja, ka, protams, pozitīvi vērtājams tas, ka vairums Moldovas iedzīvotāju referendumā nobalsojuši par ceļu uz ES, taču šī balsojuma rezultāti ir nedaudz sliktāki, nekā rādīja sākotnējās sabiedriskās domas aptaujas.
"Un tas parāda, ka arī valdošajai elitei ir nepieciešams lielāks skaidrojošais darbs – gan izklāstot Eiropas Savienības plusus un, iespējams, arī mīnusus un radīt kādas ekspektācijas," viņš sacīja.
