Balsu skaitīšana turpinās, jo līdz šim ir apkopoti aptuveni 99,2% nodoto balsu.
Referendumā, kurā pilsoņiem ar "jā" vai "nē" bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi atbalsta konstitūcijas grozījumus, kuros Moldovas virzību uz Eiropas Savienību nostiprinātu kā stratēģisko mērķi, nekas vēl nav zināms, jo balsis sadalās ļoti līdzīgi.
Pirms brīža apkopotie rezultāti rādīja, ka "par" valsts virzību uz Eiropas Savienību bija nobalsojuši 50,3%, bet "pret" – 49,7% pilsoņu.
Rumānijas Eiropas Parlamenta deputāts Sigurds Murešāns, kurš vada parlamenta sadarbības komiteju un strādā pie Moldovas pievienošanās ES, sacīja, ka konstitucionālā referenduma iznākums "nozīmē Moldovas Republikas tautas uzvaru un Krievijas sakāvi".
"Es gādāšu par to, ka mēs kā Eiropas Savienība respektēsim referendumā pausto Moldovas tautas gribu un sniegsim visu nepieciešamo atbalstu pievienošanās procesam ES," deputāta teikto citēja izdevums "Politico".
Vēlētāju aktivitāte šoreiz bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā, jo pie urnām devās vairāk nekā 1,5 miljoni jeb gandrīz 52% balsstiesīgo moldāvu.
Vienlaikus ar referendumu notika arī prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kuras sākotnējie rezultāti liecina, ka moldāviem nākamnedēļ vēlreiz būs jādodas pie balsošanas urnām, lai izraudzītos valsts vadītāju.
Par prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas iznākumu neskaidrību nav. Visvairāk balsu – aptuveni 42% – būs saņēmusi pašreizējā valsts proeiropeiskā vadītāja Maija Sandu, bet otrajā vietā ar 26% iegūto balsu ierindosies bijušais Moldovas ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, kuru vēlēšanās atbalstīja promaskaviskā Sociālistu partija.
Tā kā neviens no kandidātiem neieguva vismaz 50% balsu, tad būs jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kas notiks nākamsvētdien, 3. novembrī.
Abi balsojumi, un jo īpaši referendums, vēlreiz apliecināja, cik ļoti līdzīgs ir eirooptimistu un eiroskeptiķu daudzums Moldovā. Un to īpaši var redzēt reģionu līmenī. Galvaspilsētā Kišiņevā un tai blakus esošajos reģionos, kur dzīves līmenis ir augstāks, vairākums vēlētāju ir atbalstījuši Moldovas virzību uz Eiropas Savienību, bet attālākos un nabadzīgākos reģionos vairums tomēr ir balsojuši pret eirointegrāciju.
Īpaši izceļams ir autonomais Gagauzijas reģions, kas atrodas Moldovas dienvidaustrumos. Tur "pret" valsts virzību uz Eiropas Savienību nobalsoja nepilni 95% iedzīvotāju.
Pat separātiskās un Krievijas kontrolētās Piedņestras apgabala iedzīvotāji, kuriem bija iespēja doties uz Moldovas valdības kontrolēto teritoriju un nobalsot, ir izrādījušies daudz eirooptimistiskāki.
Gagauzijas balsojuma rezultāti vislabāk parāda Krievijas propagandas un dezinformācijas, kā arī Kremļa atbalstīto vietējo politiķu ietekmi uz iedzīvotāju prātiem.
Pirms vēlēšanām un referenduma gan Moldovas tiesībsargājošās iestādes, gan neatkarīgie mediji vēstīja par vairākiem gadījumiem, kad vietējie Kremļa aģenti ir mēģinājuši uzpirkt vēlētājus, lai panāktu Krievijai izdevīgu rezultātu.
Prezidente Sandu, šonakt komentējot sākotnējos balsojumu rezultātus, vēlreiz apgalvoja, ka Krievija ir izdarījusi milzīgu spiedienu uz Moldovas iedzīvotājiem.
"Noziedzīgi grupējumi, sadarbojoties ar naidīgiem ārvalstu spēkiem, uzbruka mūsu valstij ar meliem un propagandu. Mūsu rīcībā ir skaidri pierādījumi, ka šo noziedzīgo grupējumu mērķis bija nopirkt 300 tūkstošu vēlētāju balsis, kas ir vēl nepieredzēta mēroga krāpšana. Viņu mērķis bija graut demokrātisku procesu. Viņu nolūks bija izplatīt bailes un paniku sabiedrībā. Mēs turpināsim aizstāvēt demokrātiju un brīvību. Mēs gaidām galīgos rezultātus, un mēs reaģēsim ar stingriem lēmumiem," paziņoja Sandu.
