Prezidenta vēlēšanās kopumā nobalsojis vairāk nekā 51% pilsoņu, bet referendumā piedalījušies aptuveni 42% balsstiesīgo.
Prezidenta vēlēšanās, kurās sacentās 11 kandidāti, visvairāk balsu ir saņēmusi pašreizējā proeiropeiskā prezidente Maija Sandu. Provizoriskie rezultāti rāda, ka par Sandu ir nobalsojuši nepilni 42% uz vēlēšanām aizgājušo Moldovas pilsoņu.
Vislabākie rezultāti Sandu ir valsts galvaspilsētā Kišiņevā un tai apkārt esošajos reģionos, kur par viņu ir nobalsojuši vairāk nekā 50% vēlētāju.
Sandu ir saņēmusi visvairāk balsu arī vairākos valsts rietumu reģionos, kas robežojas ar Rumāniju. Sandu pārliecinoši uzvarēja balsojumos ārvalstīs, kur par viņu nobalsoja gandrīz 73%.
Sliktāki ir Sandu rezultāti valsts ziemeļos, kā arī autonomajā Gagauzijas reģionā, kur prezidente saņēma tikai nedaudz vairāk kā 2% nodoto balsu.
Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā otro vietu visai pārliecinoši ieguva promaskaviskās Sociālistu partijas atbalstītais bijušais Moldovas ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, par kuru nobalsoja nedaudz vairāk kā 26% vēlētāju.
Tā kā nevienam no kandidātiem neizdevās iegūt vismaz 50% balsu, tad būs jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā nākamsvētdien, 3. novembrī, sacentīsies Sandu un Stojanoglo.
Referendumā skaidra aina nepaveras
Referendumā, kurā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi fiksēt pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), 50,03% nobalsojuši "par", bet 49,97% nobalsojuši "pret", liecina rezultāti pēc 98% balsu saskaitīšanas.
Sandu šādā rezultātā vaino bezprecedenta uzbrukumu Moldovas brīvībai un demokrātijai. Viņa vaino Krieviju, kas izvērsa lielu dezinformācijas kampaņu, lai šādu rezultātu panāktu. Jau iepriekš žurnālisti vēstīja, ka šos mēģinājumus īsteno ar Krieviju saistītas organizācijas.
"Noziedzīgi grupējumi, kas darbojas kopā ar mūsu valsts interesēm naidīgiem ārvalstu spēkiem, uzbrukuši mūsu valstij ar desmitiem miljonu eiro, meliem un propagandu, izmantojot apkaunojošākos līdzekļus, lai noturētu mūsu pilsoņus un mūsu valsti neziņā un nestabilitātē," sacīja prezidente.
"Mūsu rīcībā ir skaidri pierādījumi, ka šo noziedzīgo grupējumu mērķis bija nopirkt 300 000 balsu, kas ir vēl nepieredzēta mēroga krāpšana," piebilda Sandu. "Viņu mērķis bija graut demokrātisko procesu," sacīja prezidente. Vēl pirms dažām nedēļām Moldovas policija paziņoja, ka septembrī vairāk nekā 130 000 Moldovas pilsoņu ir saņēmuši kopumā 15 miljonus dolāru no Krievijas par to, lai viņi prezidenta vēlēšanās balsotu par Sandu konkurentiem, bet referendumā balsotu pret Moldovas dalību ES.
Lai gan referendums nav juridiski saistošs, tā pozitīvs iznākums Sandu dotu lielāku mandātu virzībā uz ES, ja viņa uzvarētu vēlēšanās.
Kā noskaidroja Latvijas Televīzija, Moldovas policija vēlēšanās fiksējusi 145 dažādus pārkāpumus, bet neatkarīgie novērotāji runā pat par 660 pārkāpumiem. Lielākoties tā esot aizpildītā vēlēšanu biļetena fotogrāfēšana, kas Moldovā ir aizliegta. Tāpat bijuši pārkāpumi, kad nepiederošas personas kopā ar vēlētājiem dodas uz biļetena aizpildīšanu, kā arī neatļauta aģitācija.
