Kijivas jaunais ierocis ar nosaukumu "Sting" ir pirmās personas skata jeb FPV drons, kas var dzenāt un neitralizēt tieši "Šahed" bezpilota lidaparātus. Drons varēs lidot teju trīs kilometru augstumā ar ātrumu virs 160 kilometriem stundā. Ierocis tiks darbināts no zemes, izmantojot virtuālās realitātes brilles. Kā skaidroja izstrādātāji, uzņēmums "Wild Hornet",
drona vidējās izmaksas ir desmitiem reižu zemākas nekā "Šahed" bezpilota lidaparātam.
Kopš gada sākuma Krievija uz Ukrainu palaidusi vairāk nekā 6000 "Šahed" tipa bezpilota lidaparātus, ikvakara uzrunā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskis uzsvēra, ka pēdējā laikā Krievija ir mainījusi taktiku, uzbrukumiem arvien vairāk izmantojot tieši dronus. Viņš kārtējo reizi kritizēja brīvās pasaules neizlēmību, aizkavējot papildu aizsardzības sistēmu nodrošināšanu. Tāpat Zelenskis atgādināja, ka Ukrainai ir vajadzīga spēja iznīcināt ne tikai "Šahed" dronu uzglabāšanas vietas, bet arī visu infrastruktūru to ražošanai un loģistikai.
Ukraina veic triecienu Krievijas sprāgstvielu rūpnīcai
Naktī uz svētdienu Ukraina uzbruka Krievijas lielākajai sprāgstvielu rūpnīcai un lidlaukam. Triecienā izmantoti tālas darbības rādiusa bezpilota lidaparāti.
Avots Ukrainas Drošības dienestā skaidroja, ka bezpilota lidaparāti bija vērsti pret lielo valstij piederošo Sverdlova rūpnīcu Dzeržinskas pilsētā Ņižņijnovgorodas apgabalā, aptuveni 900 kilometru dziļumā Krievijā. Šī rūpnīca, pret kuru ASV un Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas, ražo aviācijas un artilērijas šāviņus, aviācijas bumbas un kaujas lādiņus. Tāpat Ukraina īstenojusi triecienu lidlaukam Ļipecka-2, kas atrodas vairāk nekā 400 kilometrus no Ukrainas robežas. Šis uzbrukums bija vērsts uz munīcijas noliktavām, degvielas noliktavām un lidmašīnām lidlaukā. Lidlaukā atrodas Krievijas lidmašīnas Su-34, Su-35 un MiG-31.
Sarežģīta situācija ar dzīvo spēku
Tomēr bez ieročiem Ukrainai kritiski svarīgs ir arī dzīvais spēks, un te Ukrainai salīdzinājumā ar Krieviju ir liels trūkums. Sarežģītāku situāciju padara tas, ka ir ne mazums vīriešu mobilizācijas vecumā, kuri slēpjas no iesaukšanas armijā.
Laikraksts "The Times" vēsta, ka ukraiņu vīrieši pat mēnešiem neiziet no mājas, lai netiktu iesaukti.
Viens no uzrunātajiem vīriešiem Kijivā laikrakstam atzinis, ka nav izgājis no mājas astoņus mēnešus, iepērkas internetā un strādā no mājām. Vīrietis nav pametis dzīvesvietu pat tad, kad viņa draudzene pirms trim mēnešiem dzemdējusi meitu. Vīrietis uzsver, ka vāc naudu armijai, taču pats nevēlas nogalināt cilvēkus vai mirt.
Tāpat daudzi jauni vīrieši maksā kukuļus. "The Times" citēja gadījumu ar 33 gadus vecu uzņēmēju no Ļvivas, kurš, lai izvairītos no dienesta, kukulī maksājot 1000 dolāru mēnesī. Arī viņš nevēlas mirt, sakot, ka 80% viņa draugu, kas devušies karot, jau ir miruši. Zīmīgi, ka pirmajās pilna mēroga iebrukuma dienās vīrietis, kā viņš pats apgalvo, stāvējis rindā pie iesaukšanas centra, bet viņam galu galā pateikts, ka viņš nav vajadzīgs, jo viņam neesot militāras pieredzes.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
