Uzrunā prezidents pastāstīja par sarunām ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu, kas viesojās Kijivā, un atgādināja par citu nule izziņoto ASV palīdzības paketi 400 miljonu dolāru apjomā.

"Tiek gatavota arī vēl viena atsevišķa pakete - finansējums Ukrainas bezpilota lidaparātu ražošanai 800 miljonu dolāru apmērā," sacīja Zelenskis.

"Ukraina ir pateicīga par šo atbalstu. Mums ir nepieciešams, lai, neskatoties uz jebkādiem politiska rakstura draudiem pasaulē, Ukraina vienmēr spētu aizstāvēt savu suverenitāti, savu neatkarību. Tas noteikti notiks," uzsvēra prezidents.

Zelenskis arī sacīja, ka ar Ostinu pārrunājis Ukrainas "uzvaras plāna" īstenošanu - "konkrētus soļus, kas var realizēt "plāna" punktus".

"Mums ir nepieciešama partneru apņēmība, un jo īpaši uz informācijas fona par Ziemeļkorejas jauno lomu Krievijas atbalstīšanā," sacīja Zelenskis.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.