Premjerministra Roberta Fico vadītā koalīcija vēlas samazināt sodus par korupciju un ekonomiskiem noziegumiem un vājināt trauksmes cēlāju aizsardzību, kā arī slēgt speciālo prokuratūru, kas nodarbojas ar smagāko noziegumu un korupcijas lietu izmeklēšanu. Šīs reformas ir izpelnījušās gan ES, gan vietējās opozīcijas kritiku.
"ES tiesību akti nosaka, ka valsts, kas negarantē aizsardzību pret korupciju, nevar saņemt finansējumu," aģentūrai AFP sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Vera Jourova.
Viņa arī brīdināja, ka speciālās prokuratūras likvidēšana rada risku, ka "dažas lietas tiks paslaucītas zem paklāja".
Jourova mudināja Fico valdību pirms reformu pieņemšanas rīkot "plašas konsultācijas".
"Prokuroriem jābūt neatkarīgiem no politikas, jo viņiem var būt jānodarbojas ar lietām, kurās iesaistīti augstākā līmeņa politiķi," sacīja Jourova, piebilstot, ka prokuratūras sistēmai "jābūt absolūti nepolitiskai".
Pēdējās nedēļās tūkstošiem cilvēku ir izgājuši ielās, lai protestētu pret reformām, kuras Fico administrācija vēlas pieņemt ar paātrinātu likumdošanas procedūru.
Vadošās opozīcijas partijas "Progresīvā Slovākija" priekšsēdētājs Mihals Šimečka sacīja, ka reformas ir izstrādātas, lai pasargātu Fico no kriminālvajāšanas.
Fico decembrī paziņoja, ka speciālā prokuratūra nav labojama. "Šai iestādei, kas pārkāpj cilvēktiesības, nav vietas Slovākijas tiesu sistēmā," sacīja Fico, piebilstot, ka tās darbu vajadzētu pārņemt galvenajai prokuratūrai.
Pagājušajā nedēļā Fico arī paziņoja parlamentam, ka valdība darīs visu, lai nodrošinātu pretrunīgi vērtēto reformu apstiprināšanu.
Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā rezolūcijā kritizēja Slovākijā iecerētās tiesu sistēmas reformas. "Šīs izmaiņas apdraud tiesu procesu integritāti un grauj ES cīņu pret krāpšanu," teikts rezolūcijā.
Slovākiju var piemeklēt kaimiņvalstu, piemēram, Ungārijas un Polijas, liktenis. Abas zaudēja ES finansējumu, Briselē pastāvot bažām par tiesiskuma ievērošanu.
"Problēmas rodas, kad vēlēšanu uzvarētājs cenšas iegūt pēc iespējas lielāku ietekmi jautājumos, kurus saskaņā ar tiesiskuma principu nevajadzētu ietekmēt valdības politikai," sacīja Jourova. Savā rezolūcijā Eiropas Parlaments arī kritizēja Fico plānu reorganizēt sabiedrisko televīzijas un radio uzņēmumu RTVS un Fico lēmumu ignorēt četrus plašsaziņas līdzekļus, kas kritizē viņa rīcību.
ES likumdevēji pieprasīja "izbeigt verbālos uzbrukumus (..) mediju pārstāvjiem, kas pagātnē ir veicinājuši vidi, kurā tika pastrādāti tādi vardarbīgi noziegumi kā Jana Kucjaka un Martinas Kušnirovas slepkavības".
Jourova sacīja, ka Fico lēmums ignorēt dažus medijus ir "plašsaziņas līdzekļu plurālisma pārkāpums".
