Zelenska padomnieks to pavēstījis sarunā ar izdevumu "Politico".

"90. gados man bija kāds draugs Ņujorkā, kurš vienmēr žēlojās, ka viņa dzīvoklī tarakāni pamanās ielīst pa jebkuru iespējamo caurumu. Tieši to pašu dara Krievija ar saviem energoresursiem," secina Ustenko.

"Mums vajadzētu aiztaisīt šos caurumus, lai Krievija vairs nesaņemtu asiņaino naudu, ko viņi izmanto, lai finansētu savu kara mašīnu, kas izposta mūsu valsti un nogalina mūsu cilvēkus."

Lieli Krievijas jēlnaftas apjomi, kas Krievijai ir lielāks ieņēmumu avots nekā gāze, joprojām tiek piegādāti globālajos tirgos, un daži eksperti uzskata, ka tie nonāk Eiropas tirgū "pa sētas durvīm". Kopš sankciju ieviešanas Krievijas eksportētās jēlnaftas apjomi ir saglabājušies vairāk vai mazāk nemainīgi.

Somijas Enerģētikas un tīra gaisa izpētes centrs uzskata, ka izveidojas jauns Krievijas naftas ceļš uz Eiropas Savienību caur Turciju.

Turcijā Krievijas nafta tiek pārstrādāta naftas produktos, kas nav pakļauti sankcijām un pārdoti tālāk. Zelenska padomnieks Ustenko uzskata – lai arī tas ir pilnīgi likumīgi, šādas darbības ir amorālas. Viņš aicina kaut ko darīt lietas labā.

Turcija ir dubultojusi tiešo Krievijas jēlnaftas importu un atteikusies noteikt pret to sankcijas. Taču vienlaikus Turcija sniedz Ukrainai militāro un humāno atbalstu.

Šonedēļ Lielbritānijas nevalstiskā organizācija "Global Witness" publicēja ziņojumu, kurā teikts, ka Krievijas nafta konsekventi pārdota par cenām, kas ievērojami pārsniedz 60 ASV dolāru ierobežojumu, ko pagājušā gada decembrī noteica G7 valstis.

Eiropas Komisija iecēlusi bijušo ES vēstnieku ASV Deividu O’Salivanu par īpašo sūtni, kura uzdevums ir cīnīties pret sankciju apiešanu.

Problēma ir tajā, ka jēlnaftu ir ļoti grūti izsekot pasaules tirgos, jo to var viegli samaisīt ar citu jēlnaftu tranzītvalstīs (tā ir ierasta prakse), un naftas pārstrādes process nodzēš visas naftas izcelsmes pēdas.

Turklāt naftas pārvadājumus veic ļoti dažādas kuģniecības, kas kuģo zem ārzonu karogiem. To visu ņemot vērā, Krievijai jēlnaftas transporta izmaksas ir pieaugušas un starpnieki nopelna labāk nekā iepriekš.

Viens no potenciālajiem maršrutiem uz Eiropu ved caur Azerbaidžānu, pa naftas cauruļvadu no Baku uz Turcijas ostu Džeihanu. No turienes Krievijas nafta tiek piegādāta Eiropai – kopā ar naftu, kas nāk no Irākas.

Dati liecina, ka no pagājušā gada aprīļa līdz jūlijam Azerbaidžāna eksportēja par 242 000 barelu dienā vairāk, nekā saražoja, tātad par aptuveni ceturto daļu vairāk.

Tas gan bija pirms sankciju stāšanās spēkā, šajā gadījumā nav runas par izvairīšanos no sankcijām. Azerbaidžāna un arī naftas uzņēmums "BP" noliedz, ka pēc sankciju noteikšanas uz Eiropu plūstu Krievijas nafta.