Dūmi un gruveši. Tāds skats piektdien paveras Zaporižjā, kur agrā rīta stundā krita Krievijas raķetes un droni. Glābēji un brīvprātīgie darbojas ēku drupās, kur meklē cilvēkus. Starp upuriem ir kāda astoņus gadus veca meitene un viņas 35 gadus vecais tēvs – viņi bijuši ceļā uz meitenes skolu. Daudz cilvēku palikuši bez mājām.

"Balkona rāmis tagad ir vaļējs. Neviens stikls nepalika rāmī. Zeme no sprādziena krātera sakritusi uz galda. Virtuvē loga rāmis arī izkrita laukā. Puķupodi sašķaidīti pret sienām. Mana mamma brīnumainā kārtā izdzīvoja, jo sekundi pirms sprādziena bija aizgājusi uz tualeti," stāstīja Zaporižjas iedzīvotājs Jevhens.

"Pulkstenis bija ap pieciem no rīta, kad sākās eksplozijas. Mēs saģērbāmies, paņēmām visus dokumentus un devāmies uz patvertni. Un tikai tad mums pateica, ka šeit trāpīja. Patvertnē mēs, protams,  dzirdējām sprādzienus, bet nedomājām, ka tas bija tik tuvu. Es biju kopā ar savu bērnu. No rīta viņa man teica: "Mammu, es negribu mirt"," sacīja Alīna.

Ukrainas austrumus un dienvidaustrumus pirmās raķetes sasniedza piektdienas rītā neilgi pēc pulksten 5.00. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā. Nedaudz vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļņicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku.

Uzbrukumu rezultātā ir nodarīti postījumi kritiskajai infrastruktūrai. Nopietni cieta hidroelektrostacijas aizsprosts uz Dņepras upes Zaporižjas pilsētā. Dambim trāpīja divas raķetes, taču, par laimi, tas netika pārrauts, jo šī ir ļoti pamatīga būve.

Taču Krievijas okupētās Mariupoles likumīgā mēra padomnieks Pjotrs Andrjuščenko norādīja, ka atkārtoti uzbrukumi Dņepras hidroelektrostacijai var radīt postošas sekas.

"Ja pēc iespējamiem nākamajiem uzbrukumiem Dņepras hidroelektrostacijas dambi pārraus un applūdīs Zaporižjas apgabals, tad, pirmkārt, applūdīs visa Krievijas okupētā teritorija. Tas nozīmē, ka šo Krievijas uzbrukumu sekas pirmie izjutīs cilvēki, kuri atrodas okupācijā, un arī tie Krievijas pilsoņi, kuri ir pārvākušies uz okupētajām teritorijām," Andrjuščenko sacīja intervijā telekanālam "Nastojaščeje vremja".

Uzņēmuma "Ukrenergo" vadītājs Volodimirs Kudrickis medijiem sacīja, ka šodienas uzbrukumi valsts energoinfrastruktūrai bija plašākie kopš 2022. gada 24. februāra.

Tie bija mērķēti ne tikai pa termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām, bet arī pa "Ukrenergo" pārziņā esošajām maģistrālajām līnijām un apakšstacijām.

"Pasaule redz Krievijas teroristu mērķus īpaši skaidri: elektrostacijas un energoapgādes līnijas, hidroelektrostacijas aizsprosts, parastas dzīvojamās ēkas un pat trolejbuss. Krievija karo ar cilvēku ikdienas dzīvi. Izsaku līdzjūtību to cilvēku tuviniekiem, kuri gājuši bojā šajā terora aktā," piektdienas rītā publicētā ierakstā platformā "X" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievijas raķetes – atšķirībā no Ukrainai paredzētajām palīdzības paketēm – nekavē.

""Šahed" droniem nav neizlēmības – atšķirībā no dažiem politiķiem. Ir ļoti svarīgi saprast, cik dārgi izmaksā kavēšanās un atliktie lēmumi," sacīja Zelenskis.

Triecieni vairākos apgabalos, traucēta elektroapgāde

Krievija šodien uz Ukrainu izšāva kopumā 88 ballistiskās un spārnotās raķetes un 63 Irānas piegādātos trieciendronus "Šahed". Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes.

Pēc 44 dienu pauzes ienaidnieks uzbruka Kijivai, kur sekmīgi darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis īpaši slavēja "Patriot" un citas modernās sistēmas, kas ļāva notriekt visas vairāk nekā 30 raķetes. Tomēr to atlūzas nodarīja nopietnus postījumus, ievainojumus guva 13 cilvēki.

Patvertnē bija spiesti slēpties arī augsta ranga NATO delegācijas pārstāvji.

Vislielākie postījumi esot nodarīti Harkivā un Harkivas apgabalā. Apgabala centrā vairums iedzīvotāju palika bez elektrības.  Tur nogranduši aptuveni 15 sprādzieni. Uzbrukumi bijuši mērķēti galvenokārt pa kritiskās infrastruktūras objektiem, vairākos no tiem izcēlušies ugunsgrēki. 

Arī citos reģionos, kas atrodas Dņepras upes kreisajā krastā, ir ierobežota elektroapgāde.

Zaporižjai uzbrukts ar vismaz astoņām raķetēm, paziņoja Zaporižjas apgabala kara administrācija. Triecienu rezultātā ir bojāti infrastruktūras objekti un dzīvojamās ēkas. Tiek ziņots par trīs bojā gājušajiem un pieciem ievainotajiem, bet glābējiem bija jācīnās ar plašu ugunsgrēku.

Tikmēr Krivijrihas vadība informēja, ka pilsēta ir piedzīvojusi kombinētus raķešu un dronu triecienus, kuru rezultātā ir cietusi kritiskā infrastruktūra. Pilsētā bija atslēgta elektroapgāde, tāpēc slimnīcās un citos stratēģiskos objektos elektrību nodrošina ģeneratori.

Arī Dnipro pēc uzbrukumiem daļēji pārtraukta elektroapgāde.

Ceturtdienas vakarā Ukrainas dienvidu reģionos fiksēja Krievijas bezpilota lidaparātus un izsludināja gaisa trauksmi. Vēlāk pienāca informācija par Krievijas raķešu palaišanu no Kaspijas jūras reģiona, un Ukrainu tās, iespējams, sasniedza piecos no rīta. Zaporižjā bijis dzirdams sprādzienu troksnis, bet informācija par postījumiem nav publiskota. 

Uzbrukumos ir nogalināti vismaz trīs cilvēki, bet vēl vismaz 14 ir ievainoti. Trīs cilvēkus uzskata par bezvēsts pazudušiem.

Krievijas raķetēs – ārvalstīs ražotas sastāvdaļas

Krievija vakar veiktajos triecienos pa Kijivu izmantojusi divas ballistiskās raķetes un 29 spārnotās raķetes. Ukrainas prezidents ikvakara videouzrunā apgalvoja, ka šajās raķetēs ir izmantots aptuveni 1500 ārvalstīs ražotu komponentu. Vairums no tiem esot ražoti rietumvalstīs un nonākuši Krievijā, apejot sankcijas. Zelenskis uzskata, ka tas apliecina līdz šim pieņemto sankciju nepilnību, tāpēc tās pēc iespējas drīzāk esot jāizlabo.

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi kopīgā paziņojumā ceturtdien izteica bažas par izskanējušo informāciju, ka Irāna, iespējams, piegādā  Krievijai ballistiskās raķetes un ar tām saistītās tehnoloģijas.

Ja Irāna patiešām sāks ballistisko raķešu piegādi Krievijai, tad Eiropas Savienība būšot gatava ātri reaģēt, saskaņojot rīcību ar starptautiskajiem partneriem. Tas varētu nozīmēt sankciju pastiprināšanu pret Teherānu.

Taču Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem pagaidām nav izdevies vienoties par to, kā izmantot peļņu no Eiropas Savienībā iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem, lai varētu sniegt atbalstu Ukrainai. Ja šādu vienošanos panāks, tad Ukraina varētu saņemt aptuveni 3 miljardus eiro gadā.

Bet Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektoru padome vakar paziņoja, ka piešķirts Ukrainai vēl 880 miljonus dolāru kā daļu no kopumā 15,6 miljardu dolāru liela aizdevuma, lai atbalstītu valsts ekonomiku, kas ir nopietni cietusi divos kara gados.