Nē, šis nav starpbrīdis. Šī ir mācību stunda Igaunijas valsts Polvas ģimnāzijā. Šodien skolēni mācās plānot ceļojumu. Un šāda – relaksēta atmosfēra valda viscaur skolā. Nav zvanu, kas vēstītu par konkrētas mācību stundas sākumu vai beigām, nav nevienu aizvērtu durvju, kas liecina par simtprocentīgu uzticēšanos cits citam, nav arī jāaizvieto kolēģi, kuri nav ieradušies darbā, jo skolēni mācās... mācīties paši.
"Šī ir vienlīdz laba vieta gan skolotājiem, gan skolēniem. Mums nav pārāk liels skolēnu skaits. Mēs esam gluži kā skola – ģimene. Mēs zinām ikkatru. Mēs zinām, kā katru sauc, kādi kuram dzīves apstākļi, kā viņiem sokas mācībās. Un šī atmosfēra piešķir tādu ģimenisku sajūtu. Un mums rūp," stāsta Polvas Valsts ģimnāzijas mācību daļas pārzine Florika Kolbakova.
Šī ir salīdzinoši neliela ģimnāzija, kurā mācās 200 skolēnu un strādā 20 pedagogu. Kaut arī pirmajos gados pēc ģimnāzijas dibināšanas skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti bija zemāki nekā vidēji citās Igaunijas vidusskolās, pēdējo trīs gadu laikā skolēnu sasniegumu rādītāji strauji auguši.
Pēdējos divos gados vairāki bērni ieguvuši C2 līmeni Kembridžas angļu valodas testā, kas ļauj nekārtot valsts centralizēto eksāmenu, kā arī pērn sasniegti pirmie 100 % centralizētajā eksāmenā matemātikā.
"Mēs turp dodamies lēniem, bet pārliecinošiem soļiem," norāda Kolbakova.
Kopumā šajā mācību gadā Igaunijā ir 514 vispārizglītojošās skolu, 167 no tām – vidusskolas.
Igaunijas skolu tīkla programmā paredzēts, ka par pamatizglītību atbild pašvaldības, bet par vidusskolām atbildību pakāpeniski uzņemas valsts, katrā apriņķa centrā izveidojot ģimnāziju. Un šādas – valsts paspārnē esošas ģimnāzijas Igaunijā pašlaik ir 18, nākamajā mācību gadā durvis vērs vēl piecas.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka visiem viena recepte neder. Vieniem talantu attīstībai nepieciešama relaksēta vide, otriem gluži pretēji – to nodrošina konkurence un stingri rāmji. Un galu galā izglītības kvalitātes rādītāji nav tikai par sekmēm.
"Protams, ka ir kaut kāds pamatlīmenis, kas ir jāsasniedz un jānodrošina un tikai pēc tam varam domāt par papildus faktoriem, kas, kuram patīk. Mums, Igaunijā, noteikti ļoti svarīga ir pietiekami liela skolu autonomija. Skolotāji vēlas paši noteikt mācību metodes, ar kādiem mācību materiāliem strādāt. Tāpat nozīmīga loma ir sabiedrības attieksmei. Mums ir augstas prasības pret skolotājiem, vienlaikus mēs viņus ļoti cienām. Mūsu bērnu vecāki ņem aktīvu dalību savu bērnu skolas dzīvē. Tas ir viss kopums, kas veido izglītības kvalitāti. Un tam tad arī seko augstie mācību rezultāti," skaidro Igaunijas IZM Izglītības departamenta direktore Ille Matsina.
Un tagad vienlīdz augsti mācību rezultāti uzrādās kā valsts, tā pašvaldību skolās, kā lielās pilsētās, tā arī laukos. Piemēram, 2018. gada vērtējumā OECD valstu vidū Igaunija ierindojās godpilnajā pirmajā vietā. Latvija – 24.
Tomēr arī Igaunija saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā Latvija. Piemēram, trūkst pedagogu un atbalsta personāla, klases mēdz būt gan skolēnu pārpildītas, gan arī apvienotas. Arī kaimiņu pedagogi gribētu vairāk sakārtotu darba grafiku, pilnu slodzi un lielāku algu. Bet, runājot par atalgojumu, atšķirība tāda –
kamēr mēs meklējam veidus, kā samazināt plaisu starp pedagogu algām, igauņi gribētu pretēji – lielāku atšķirību.
"Nav gandrīz nekādas atšķirības starp to, ko saņem nozares jaunpienācēji un pedagogi ar ievērojamu izglītību un darba stāžu," uzsver Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Rēmo Voltri.
Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kaimiņu pedagogiem šogad ir 2048 eiro. Arī tas ir pārāk maz, uzsver Igaunijas izglītības darbinieku arodbiedrībā.
Salīdzinājumam – minimālā algas likme pedagogiem Igaunijā ir 1749 eiro, mums šā gada sākumā panākti 1080 eiro. Bet no septembra būs 1224 eiro.
Voltri uzsver – Latvijā būtu jāsaprot, ka pedagogu mazās algas nav tikai viņu problēma.
"Tā ir visas sabiedrības kopumā problēma. No tā cieš visi. Ja skolotājiem ir mazas algas, viņi ir neapmierināti, grūti piesaistīt jaunus, labus speciālistus, izglītības kvalitāte cieš un zaudētāji galu galā ir visi," stāsta Rēmo Voltri.
"Jūs esat katastrofas priekšā. Un tā katastrofa pienāks tuvāko 2–5 gadu laikā."
