Ķīna nesen atkal sarīkoja militārus manevrus, simulējot Taivānas salas aplenkšanu un triecienus pa to. Taivāna tādēļ uzmanīgi seko līdzi pasaules reakcijai attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā, jo arī tai svarīgs starptautiskais atbalsts, LTV raidījumam "Pasaules panorāma" uzsver Taipejas misijas Latvijā vadītājs Endrjū Lī.
Ķīna demonstrē savu spēku
Lieldienu laikā Ķīna pie Taivānas atkal sarīkoja militāros manevrus spēka demonstrēšanai. Iesaistot desmitiem kaujas lidmašīnu un kuģu, tika simulēts uz salas esošās Taivānas aplenkums, kā arī triecieni pa mērķiem gan Taivānas salā, gan apkārtējos ūdeņos.
Ķīnas televīzija arī publicēja animāciju, kurā ilustrēts uzbrukums Taivānai, arī divarpus miljonu iedzīvotāju galvaspilsētai Taipejai salas ziemeļos.
Jau pērn vasarā Ķīna nosūtīja desmitiem karakuģus un lidmašīnas ūdeņos un gaisa telpā ap Taivānu, pastiprinot aktivitātes jūlijā un beidzot ar manevriem augustā.
Augustā notikušās mācības bija vērienīgākās vairāku gadu laikā. Saskaņā ar aplēsēm pagājušā gadā Ķīna iesūtīja Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā kara lidmašīnas vairāk nekā 1700 reižu.
ASV atbalsts Taivānai
Augusta manevri sekoja pēc toreizējās ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensija Pelosi vizītes Taivānā, viņai paziņojot, ka ar to tiek demonstrēta Vašingtonas apņemšanās atbalstīt Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu.
Savukārt šomēnes notikušie Ķīnas armijas manevri sekoja pēc Taivānas prezidentes Cai Inveņas vizītes ASV, kur viņa tikās ar Pelosi pēcteci Pārstāvju palātas spīkera amatā Kevinu Makartiju. Šī vizīte izsauca Pekinas nosodījumu, Ķīnai reaģējot ar militārajiem manevriem.
"Tas ir nopietns brīdinājums pret Taivānas neatkarības separātistu un ārējo spēku provokācijām, lai aizsargātu suverenitāti un teritoriālo vienotību," paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbiņs.
Taivāna gatavojas sliktākajam scenārijam
Taivānu pārstāvošās Taipejas misijas Latvijā un Igaunijā vadītājs Endrjū Lī atzīst, ka pēdējos gados draudi no Ķīnas arvien pastiprinājušies un nevar izslēgt militāras invāzijas iespējamību jau tuvāko gadu laikā.
"Sji Dziņpins ir trešajā termiņā Ķīnas vadītājs, domā par savu mantojumu. Nākamie pieci līdz desmit gadi ir kritisks brīdis. Mums uzmanīgi jāvēro, jāstrādā kopā ar starptautisko sabiedrību. Mums vajag veicināt lielāku izpratni un atbalstu starptautiskajā sabiedrībā, īpaši no līdzīgi domājošām valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem," secina Lī.
"Daudz augstu amatpersonu un ekspertu runā par iespējamību, par iespēju logu Ķīnai sākt pilnapmēra invāziju pret Taivānu.
Kā maza valsts – salīdzinot ar Ķīnu militārā spēka ziņā, – gluži kā Baltijas valstis mēs nevaram būt naivi. Mums jādara viss, lai sagatavotos sliktākajam scenārijam."
"Redzam Ķīnas agresīvāku uzvedību un arī to, kas notiek Ukrainā – Krievijas iebrukums Ukrainā, kā Ķīnas un Putina valdība runā par to, ka abu divpusējām attiecībām nav ierobežojumu, – uz šī fona mums jābūt ļoti uzmanīgiem, kāda tam var būt ietekme uz ģeopolitisko lauku," norāda Lī.
"Mēs uzskatām, ka ģeopolitiskais lauks ir mainījies diezgan dramatiski, īpaši pēc Krievijas invāzijas Ukrainā. Un Ķīna tagad taisa jaunu kņadu Taivānas šaurumā, arī Dienvidķīnas jūrā. Mums ir sens teiciens – "Kad lūpu vairs nav, kā gan lai zobi nejūt vēsumu.""
Makronu vaino par pielabināšanos Ķīnai
Šis teiciens acīmredzot attiecināts uz jautājumu par rietumvalstu nostāju šajā jautājumā Francijas prezidenta Emanuēla Makrona neseno izteikumu kontekstā.
Pēc nesenās vizītes Ķīnā, kur viņu sagaidīja silta uzņemšana, atpakaļceļā Makrons paziņoja, ka Eiropai jāveido pašai sava politika attiecībā uz Taivānu, lai izvairītos no sekošanas Vašingtonai Pekinas un Taipejas strīdā, un ka Eiropa riskē tikt ierauta svešās krīzēs.
Ķīna šos komentārus novērtēja atzinīgi, bet citur tie kritizēti, dažiem pat apsūdzot Makronu par piesliešanos Ķīnai, un Taivānā uzņemti bažīgi. Lai mazinātu bažas, Francija uz Taivānu tuvākajā laikā sūta divas delegācijas.
Ķīnas invāzija Taivānā un karš nozīmētu jaunu smagu triecienu globālajai ekonomikai un recesiju reģionā esošo svarīgo tirdzniecības ceļu dēļ, īpaši ņemot vērā, ka Taivāna ir galvenā mikroshēmu ražotāja pasaulē.