Jaunas sankcijas Maskavai

ASV paplašinājušas sankciju sarakstus pret Krieviju, tostarp pret Maskavas biržu, un tas izraisījis dažādas reakcijas. Bērziņa vērtēja, ka šī, iespējams, bijusi viena no klusākajām ziņām pēdējās nedēļas laikā, bet patiesībā viena no nozīmīgākajām.

"Sankciju saraksta paplašināšana pret 300 jaunām personām un organizācijām ir liels solis, kuru ASV spēra. Ja skatāmies uz tiem soļiem, kuri ir tādi nopietni ilgtermiņā, tad jaunas sankcijas ir vairāk nekā politisks solījums. Jaunām sankcijām uzreiz ir efekts. Tāpēc Maskavas biržā apstājās uzreiz tirdzniecība ASV dolāros un eiro," norādīja Bērziņa.

Jaunās sankcijas radīs nopietnas ekonomiskās sekas Maskavas biržā. ASV savu soli skaidrojuši ar to, ka visa Maskavas ekonomika šobrīd ir kļuvusi par kara ekonomiku, līdz ar to ir nepieciešams uz to reaģēt. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Vēl daudz lielāka uzmanība ir vērsta arī pret Ķīnu, kurai tagad varētu sāpēt tas, ka tā tik ļoti atbalsta Krieviju. Šīs sankcijas ir vairāk nekā politisks signāls lielajā Šveices miera konferencē. Ja skatīsimies, kas būs izrādījies ietekmīgākais [solis] šī gada laikā, tad visdrīzāk atsauces būs uz šo sankciju paketi," pauda Bērziņa.

Protams, jaunās sankcijas varētu būt vēl spēcīgākas, un joprojām Krievijā ir veidi, kā attīstīt ekonomiku, apejot sankcijas, bet šis solis bija ārkārtīgi nepieciešams, un ir svarīgi nepalaist to garām lielo politisko pasākumu un samitu burzmā, vērtēja drošības politikas eksperte. 

Ukrainas diplomātija strādā

Šonedēļ norisinājās arī jau minētais Šveices miera samits. Tā kā Krievija tajā nepiedalījās, skaidrs, ka ne par kādiem iespējamajiem miera līgumiem runāts netika, bet miera samits Šveicē bija nozīmīgs tādēļ, ka vairāki simti valstu un organizāciju uz to ieradās, lai izskatītu miera jautājumu un parādītu savu atbalstu Ukrainai, norādīja drošības politikas eksperte. 

"Šajā gadījumā Indija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Arābu Emirāti – šīs valstis neparakstījās, bet ieradās. Tas nozīmē, ka Ukrainas diplomātija, Eiropas Savienības un ASV diplomātija, kura uzsver to, ka Ukrainas jautājums ir globāls un nozīmīgs, ka tie diplomātiskie mērķi ir bijuši veiksmīgi, ka Krievija nav spējusi atturēt šīs valstis no dalības šajā samitā," skaidroja Bērziņa. 

Līdz ar to šīs valstis jeb to pārstāvji, par spīti savām attiecībām ar Krieviju, vismaz nopietni uzklausa gan Ukrainas pozīciju, gan Ukrainas sabiedroto pozīciju. Tas nozīmē, ka Ukraina nav izolēta globālajā mērogā.

"Ir lielāka iespēja, ka tad, kad nonāksim pie īstām miera sarunām, Krievija nespēs mobilizēt savus ekonomiskos draugus, lai atbalstītu tikai Krievijas pozīcijas.

Tas, ka ir tik plašs loks, kas grib uzklausīt Ukrainas pusi par spīti tam, ka Krievija uzstāj, ka nevajadzētu to darīt, tomēr ir liels sasniegums," pauda Bērziņa.

Protams, ir slikti, ka neieradās Ķīna, tā norādot, ka nevēlas uzklausīt Ukrainas pusi, atzina drošības politikas eksperte. Ja miera samitā Šveicē būtu ieradusies arī Ķīna, tas būtu bijis vēl svarīgāk.

"Ķīna šobrīd vēl ir nostājusies stipri Krievijas pusē, bet, kā, piemēram, NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs šonedēļ teica Vašingtonā – Ķīna grib atbalstīt Krieviju, un 90% mikroelektrotehnikas Krievijā ienāk no Ķīnas, bet tajā pašā laikā Ķīna vēlas uzturēt labu tirdzniecības saikni, labas attiecības ar Eiropu, ar Rietumiem," norādīja Bērziņa.

Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk abējādi nebūs iespējams – veicināt Krievijas karu Ukrainā un vienlaikus tirgoties ar Rietumiem. Jau šobrīd izskatās, ka Ķīnai būs grūti reizē darīt gan vienu, gan otru, vērtēja Bērziņa.

Šīs vasaras lielākais samits

Šīs vasaras lielākais politiskais notikums būs NATO samits Vašingtonā, kura laikā tiks svinēta NATO 75. dzimšanas diena. Tas būs pirmais samits, kurā piedalīsies jau 32 NATO sabiedrotās valstis.

Pirmo reizi piedalīsies Zviedrija, bet samitā klāt būs arī Eiropas Savienība un četras NATO partnervalstis, kuras atrodas Klusajā okeānā. Tās ir Dienvidkoreja, Japāna, Jaunzēlande un Austrālija. 

"Šis NATO samits, pirmkārt, nosvinēs to, ko NATO ir sasniedzis, kas ir miers NATO robežās visus šos 75 gadus, bet arī izskatīs trīs lielus mērķus. Pirmais ir sava aizsardzība un ienaidnieku atturēšana. Otrais mērķis ir palīdzēt Ukrainai un uztaisīt tiltu uz NATO dalībvalsts statusu. Trešais jautājums uzsvērs globālo skatījumu šī brīža konfliktiem Eiropā," stāstīja Bērziņa.

Protams, lielākais jautājums un cerība ir par to, ka šis samits rezultēsies nevis tikai runās vien, bet reālās darbībās, kas turpinās jau aizsākto. Līdz šī gada beigām jau 23 no 32 NATO dalībvalstīm savā aizsardzībā ieguldīs divus procentus no sava IKP. 

"Tas ir milzīgs pieaugums pēdējo 10 gadu laikā. Protams, ir jautājums, kāpēc tās pēdējās deviņas valstis neiegulda tik, cik vajadzētu, bet pārmaiņas un progress ir bijis vienreizējs," pauda Bērziņa. 

Plānots, ka Ukraina uz šo NATO samitu aicināta netiks, bet var sagaidīt, ka samitā par Ukrainu tiks runāts daudz. 

"Drīzāk tur būs jaunumi par to, ko NATO kā organizācija, nevis kā atsevišķas sabiedroto valstis, darīs Ukrainas labā. Kā NATO kā organizācija savilks kopā un atradīs jaunus līdzekļus katru gadu, lai palīdzētu Ukrainai sevi aizstāvēt. Nebūs viss, uz ko Ukraina cerēja, uzreiz, bet viss virzās pareizajā virzienā," norādīja Bērziņa.