Baidens paudis atbalstu ASV viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūrai ASV prezidentes amatam. Izvēle par labu viņai kā demokrātu partijas kandidātei uz ASV prezidenta amatu būtu loģiska, uzskata Andžāns.
"Viņa ir otrā rindā aiz Baidena. Viceprezidente, trīsarpus gadus bijusi šajā amatā. Iepriekš arī senatore bijusi. Tāpēc nav loģiskākas izvēles," sacīja Andžāns.
Viņaprāt, līdz ar Baidena soli uzlabosies Demokrātu partijas izredzes ASV prezidenta vēlēšanās. Lai gan Baidena lēmums nav pieņemts agri, tomēr tas neesot arī pārāk vēls.
"Nav noslēpums, ka faktiski bija panika, ka Baidens nākotnē var vienkārši nogāzties vai, nedod dievs, aiziet citos medību laukos. Tāpēc domāju – šis ir liels atvieglojums. Protams, Herisai vēl nav garantēts, ka viņu apstiprinās [par Demokrātu partijas kandidāti ASV prezidenta amatam]. Augusta vidū, otrajā pusē būs demokrātu konvents, kur par to lems, taču viss par to liecina," sacīja Andžāns.
Viņš gan vērtēja, ka Herisa nav pati harismātiskākā politiķe, par ko ir kritizēta. Viņa nav arī izteikti mīlēta politiķe.
"Protams, Herisa nav pati harizmātiskākā politiķe un viņa par to ir kritizēta. Viņa ir bijusi atbildīga par robežu jautājumu – krīzi uz ASV un Meksikas robežas. Līdz ar to viņa nav izteikti mīlēta.
Un aptaujas rāda, ka vienīgā potenciālā kandidāte, kas varētu pārspēt Trampu, būtu Mišela Obama, kura gan nav slēpusi, ka viņai nav nekādu politisko ambīciju. Tāpēc izredzes īpaši nepalielinās ar Herisu, bet tas noteikti ienes jaunu enerģiju," secina Andžāns.
Tas, ka Baidena izstāšanās no cīņas par ASV prezidenta amatu bija sagaidāms solis, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Viņasprāt, tas nāks par labu Demokrātu partijai, kurai pašlaik esot vājas pozīcijas.
"Kamalu Herisu kā sievieti un sievieti no etnisko minoritāšu pārstāvniecības grupas daudzi Amerikā, sevišķi melnādainie, – pēc statistikas aptaujām mēs redzam – uztver tiešām pozitīvi. Vienlaikus, sarunājoties Vašingtonā ar vienkāršajiem cilvēkiem, daudzi teica, ka bailes viņiem kā vienkāršajiem demokrātu vēlētājiem, vai Amerika ir gatava sievietei, piedevām ne baltādainajai, kā prezidentei," pastāstīja Struberga.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisīja Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būtu jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
21.jūlijā Baidens paziņoja, ka izstājas no priekšvēlēšanu cīņas par nākamā ASV prezidenta amatu, sakot, ka tas ir viņa "partijas un valsts interesēs". Baidens esot runājis ar viceprezidenti Kamalu Herisu pirms paziņojuma par atkāpšanos no kandidēšanas uz ASV prezidenta amatu.
