ASV un arī pasaule, vērojot tur notiekošo var rēķināties, ka neprognozējamība tuvāko mēnešu laikā būs ar vēl augstāku pakāpi, Latvijas Televīzijai norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.
"ASV būs iesaistītas vēl vairāk iekšpolitiskajās cīņās. Līdz ar to arī atbalsts Ukrainai un citiem pasaules reģioniem būs pavisam ļoti grūti īstenojams.
Līdz ar to neprognozējamība, kā tas iekšienē varētu attīstīties… Atceramies, pirms nedēļas bija atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu. Iekšējā polarizācija var nest izmaiņas ASV ārpolitikā. Esam trauksmainu mēnešu priekšā, kas ietekmēs arī pārējo pasauli," atzīst Vargulis.
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts tikmēr lielas izmaiņas ASV ārpolitikā neprognozē.
"Es domāju, ka lielos vilcienos Demokrātu partijas politika iepretim Eiropas drošībai, šī reģiona drošībai īpaši nemainīsies. Protams, tur ir zināmu personāliju elements. Bet domāju, ka lielas pārmaiņas mēs šobrīd neredzam, neskatoties uz to, ka prezidents Baidens nekandidēs."
Reakcijas pasaulē
Britu premjerministrs Kīrs Stārmers mikroblogošanas vietnē "X" raksta, ka respektē Baidena lēmumu, kas esot pieņemts, pamatojoties uz Amerikas tautas interesēm, un cer uz turpmāku sadarbību viņa atlikušajā prezidentūras termiņā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pateicās par ciešajām un uzticamajām saitēm starp ASV un Eiropu, īpaši drošības jomā. Baidena lēmums atsaukt kandidatūru pelnījis cieņu, viņš norādīja. Šolcs norādīja, ka "Baidens ir daudz paveicis savai valstij, Eiropai un pasaulei", kā arī stiprinājis NATO.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks norādīja uz drosmīgajiem soļiem, ko Baidens spēris, lai padarītu Eiropu drošāku, un šis lēmums noteikti bija pats grūtākais, ko Baidens jebkad pieņēmis. Tusks ierakstā sociālajā tīklā "X" pateicās Baidenam par sarežģītiem lēmumiem, kas ir padarījuši pasauli drošāku, bet demokrātiju un brīvību spēcīgākas.
Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis izplatījis emocionālu un sirsnīgu pateicības vēstuli Baidenam, kurā norādījis uz viņa lielo atbalstu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka pilnībā respektē viņa lēmumu, un izteica cerību, ka nākamā ASV vadība turpinās iestāties pret agresoru Krieviju. Tāpat Zelenskis norādīja, ka Baidena administrācija spēra daudz drosmīgu soļu, kas atturēja Putinu okupēt visu Ukrainu.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs vietnē "X" saistībā ar šo notikumu ierakstījis, ka "politika nekad nav bijusi tik interesanta". Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") paudusi cieņu Baidenam par šo sarežģīto lēmumu.
Highest respect to @POTUS for this difficult decision. https://t.co/Of8e3RRDe2
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) July 21, 2024
Demokrātu partijas reakcijas
Par ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no prezidenta vēlēšanām reaģējuši arī viņa partijas biedri un bijušie demokrātu virzītie prezidenti.
ASV eksprezidents Bils Klintons un viņa sieva, bijusī ASV pirmā lēdija Hilarija Klintone kopīgā paziņojumā pateicās Baidenam par paveikto ASV labā un pievienojās atbalstam Kamalas Herisas nominācijai uz demokrātu prezidenta kandidāti.
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama uzsvēra Baidena patriotismu un atbildības sajūtu, ko vēlreiz pierādīja viņa lēmums atkāpties no kandidēšanas. Obama norādīja, ka Baidens izveda ASV no haosa un sašķeltības, ko pirms tam bija radījusi Donalda Trampa četru gadu prezidentūra.
ASV senators Bērnijs Sanders pateicās Baidenam par paveikto vienkāršo amerikāņu dzīves uzlabošanā.
Satiksmes ministrs Pīts Būtidžedžs, kurš, tāpat kā Herisa, pretendēja uz izvirzīšanu par prezidenta amata kandidātu 2020. gada priekšvēlēšanās, solīja, ka "darīs visu, ko spēs, lai palīdzētu viņai uzvarēt šajās vēlēšanās".
Demokrātu partijas kampaņa pavēstījusi par ziedojumu pieplūdumu pēc Baidena paziņojuma par atteikšanos kandidēt.
Prezidenta amata kandidāts oficiāli tiks izvirzīts Demokrātu partijas konventā, kas sāksies 19. augustā Čikāgā. Ierasti konventā delegāti no ASV štatiem un teritorijām apstiprina kandidātu, kurš guvis vislielāko atbalstu priekšvēlēšanās. Tā kā priekšvēlēšanu uzvarētājs ir Baidens, šoreiz delegātiem priekšvēlēšanu balsojums nebūs saistošs. Tomēr pēc Baidena paziņojuma par kampaņas pārtraukušanu vairāku štatu delegāti jau ir pauduši atbalstu Herisai.
Republikāņi pieprasa atkāpties no prezidenta amata
Savukārt Republikāņu partija izvirzītais prezidenta amata kandidāts Tramps paziņoja, ka Baidens ir visu laiku sliktākais ASV prezidents un arī neslēpa savu pārliecību, ka viņam prezidenta vēlēšanās būtu vieglāk uzvarēt Herisu, kurai gan vēl būs jānopelna Demokrātu partijas nominācija.
Daudzi Republikāņu partijas pārstāvji ir pieprasījuši Baidenam atkāpties arī no prezidenta amata. Piemēram, Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons paziņoja:
"Ja Džo Baidens nav piemērots, lai kandidētu uz prezidenta amatu, viņš nav piemērots, lai pildītu prezidenta pienākumus."
Baidens informēja tuvākos padomniekus
Mediji, atsaucoties uz avotiem Baltajā namā, vēstīja, ka Baidens sestdienas vakarā ir sazinājies ar saviem tuvākajiem padomniekiem un paziņojis par lēmumu izstāties no vēlēšanu cīņas. Bet svētdien Baidens par to informēja arī viceprezidenti Kamalu Herisu, kā arī Baltā nama administrācijas vadītāju Džefu Zaintsu un savas priekšvēlēšanu kampaņas vadītāju Dženu O’Meliju-Diloni.
Daudziem amerikāņiem Baidena lēmums bija pārsteigums, jo vēl pagājušajā nedēļā prezidents noraidīja iespēju, ka viņš varētu neturpināt cīņu par palikšanu Baltajā namā. Taču spiediens no paša partijas, kā arī medijos dominējošais viedoklis, ka Baidenam ir jāizstājas no cīņas, acīmredzot, lika prezidentam izšķirties par šo soli tikai nedaudz vairāk kā 100 dienas pirms vēlēšanām.
Baidena lēmumu, iespējams, lielā mērā ietekmēja arī pagājušās nedēļas sākumā konstatētā inficēšanās ar koronavīrusu Covid-19, jo slimības dēļ viņš uzturējās savā ģimenes īpašumā Delavēras štatā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisīja Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būtu jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
21.jūlijā Baidens paziņoja, ka izstājas no priekšvēlēšanu cīņas par nākamā ASV prezidenta amatu, sakot, ka tas ir viņa "partijas un valsts interesēs". Baidens esot runājis ar viceprezidenti Kamalu Herisu pirms paziņojuma par atkāpšanos no kandidēšanas uz ASV prezidenta amatu.
