Par valdības veidošanas uzticēšanu Mihalam nobalsoja 64 Rīgikogu deputāti, bet 27 balsoja pret.
Pirmdien pēcpusdienā Igaunijas prezidents Alars Kariss apstiprināja jauno valdību.
Otrdien parlamenta ārkārtas sēdē premjerministrs dos mutisku zvērestu un ministri parakstīs zvēresta tekstu. Pēc tam jaunā Igaunijas valdība oficiāli sāks darbu.
Jaunajā valdībā paliek tās pašas trīs partijas, kas veidojušas arī iepriekšējo koalīcijas valdību. Tās ir Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un "Igaunija 200". Šādā sastāvā koalīcijas darbojas kopš pagājušā gada aprīļa.
Valdības veidošanas sarunas ilga divas nedēļas, un partijas tajās vienojās par svarīgākajiem darbiem, par koalīcijas līguma tekstu un arī par ministru amatu sadalījumu.
Mihals uzrunā parlamentam sacīja, ka jaunajai valdībai ir daudz risināmu problēmu, bet galvenie uzdevumu atslēgas vārdi ir cilvēku uzticības Igaunijai, sabiedrotajiem un partneriem atjaunošana.
Viņš uzsvēra, ka Igaunijā drošības sajūtu ir iedragājušas vairākas krīzes, jo īpaši agresijas karš Igaunijas tuvumā, ko Krievija sāka Ukrainā.
"Ir iedragāta drošība, Igaunijas ekonomika un mūsu iedzīvotāju labklājība. Līdzās tam skarta arī valsts finansiālā situācija. Ir skaidrs, ka pēdējos desmit gados esam atstājuši novārtā daudzu lēmumu pieņemšanu. Situācija ir tāda, kāda ir, taču kādam lietas ir jāsakārto," viņš sacīja.
Topošais premjers arīdzan izklāstīja, kāds būs jaunais drošības nodoklis, par ko vienojās jaunā koalīcija.
"Jaunais nodoklis sastāv no vairākām daļām – no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis pieaugs par diviem procentpunktiem, no 2026. gada janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis pieaugs par diviem procentpunktiem, un no 2026. gada janvāra tiks ieviests 2% uzņēmumu peļņas nodoklis. Nākamgad tiks iekasēti 116 miljoni eiro, un gadu pēc tam – 813 miljoni eiro. [..] Drošības nodoklis ļauj mums segt pieaugošos izdevumus valsts aizsardzībai, ko nespēj pievienotās vērtības nodoklis. [..] Kopumā mēs investēsim valsts aizsardzībā un iekšējā drošībā tuvāko piecu gadu laikā par četriem miljardiem eiro vairāk."
"Reiz mēs kā valsts spējām pieņemt nepieciešamos lēmumus, un tagad pieņemam tikai tos, kas ir ērti. Tagad mums atkal ir jāizdara nepieciešamais," Mihals mudināja.
"Mūsu tautai ir jāzina, ka Igaunija ir aizsargāta vislabākajā iespējamajā veidā; ka mūsu sabiedrotie ir ar mums un šeit un ir gatavi kopā ar mums aizstāvēt Igauniju un Eiropu; ka, neskatoties uz sarežģīto drošības situāciju, mūsu ekonomiskā nākotne ir labāka nekā iepriekš; ir plāns, kā iedarbināt ekonomiku, un tas darbojas, lai mūsu piedāvātie produkti un pakalpojumi būtu pasaulei vajadzīgi un būtu konkurētspējīgi, lai tiktu saglabātas Igaunijas stiprās puses, sākot no pasaulē labākās izglītības līdz vienkāršai un digitālai valstij; ka Igaunijā ir labi dzīvot, kā arī radīt un audzināt ģimeni, lai pie varas esošie būtu gatavi un spējīgi pieņemt vajadzīgos lēmumus. Tas ir valdības uzdevums, un to mēs darīsim," parlamenta deputātiem sacīja Mihals.
Igaunijas prezidents 15. jūlijā pieņēma premjerministres Kajas Kallasas demisiju, bet 16. jūlijā uzdeva veidot valdību Reformu partijas politiķim, līdzšinējam klimata ministram Mihalam.
Kallasa iesniedza atlūgumu, jo ir izraudzīta par Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja amata kandidāti. Līdz ar Kallasu demisionējusi arī viņas vadītā valdība.
Kallasa un ministru kabinets turpina pildīt pienākumus līdz jaunās valdības izveidošanai.
Piektdien noslēdzās sarunas par jaunu koalīcijas līgumu starp pašreizējām valdošajām partijām – liberālo Reformu partiju, Sociāldemokrātisko partiju un liberālo partiju "Igaunija 200". Šīs trīs partijas veidojušas valdības koalīciju kopš 2023. gada maija.
Piektdien savus kandidātus ministru amatiem paziņoja Reformu partija. Atkārtoti saviem amatiem izvirzīti aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo un kultūras ministre Heidi Purga. Finanšu ministra amatam izvirzīts Jirgens Ligi, klimata ministra amatam – Joko Alendere, bet ekonomikas ministra amatam – Erki Keldo.
Kandidātus nosauca arī partija "Igaunija 200". Saviem amatiem atkārtoti izvirzīti ārlietu ministrs Marguss Cahkna un izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa. Savukārt tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministra postenim izvirzīta parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Līza Pakosta.
Tikmēr sociāldemokrāti nedēļas nogalē nolēma, ka saviem amatiem atkārtoti izvirzīti iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss, veselības ministre Rīna Sikuta, kā arī reģionālo un lauku lietu ministre Pireta Hartmane.
Jaunizveidotajam infrastruktūras ministra amatam Klimata ministrijā izvirzīts bijušais Tallinas vicemērs Vladimirs Svets, kurš nesen izstājies no opozīcijā esošās Centra partijas un iestājies Sociāldemokrātiskajā partijā.
Sveta kandidatūra izraisījusi bažas, jo viņš iepriekš paudis šaubas, vai viennozīmīgi var teikt, ka Krimas pussala pieder Ukrainai. Mihals pirmdien uzsvēra, ka par visiem ministru amata kandidātiem, arī Svetu, tiks veikta drošības pārbaude.
