ĪSUMĀ:
- Demokrātu partijai jāmēģina apvienot spēkus ap Kamalu Harisu, lai stātos pretī Trampam.
- Harisa varētu izmantot savu ilggadējo prokurores pieredzi, izceļot atšķirības starp viņu un likumpārkāpēju Trampu.
- 59 gadus vecā Harisa tiecas kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā.
- Viņa jau ir pirmā sieviete un afroamerikāniete ASV viceprezidenta postenī.
- Atsauksmes par viņas darbību šajā postenī nav bijušas pārāk cildinošas.
- Aptaujas rāda, ka Harisa ir nepopulāra politiķe – tāpat kā Baidens un Tramps.
- Demokrātiem jāmācās no 2016. gada kļūdām, kad viņi pārāk zemu novērtēja Trampu.
Sabiedriskās domas aptaujas un ekspertu prognozes pašlaik rāda, ka Harisai būs grūti pārspēt republikāņu kandidātu Trampu, taču pēc līdzšinējā ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanās no cīņas tieši Harisa ir kļuvusi par demokrātu galveno cerību.
Sagaidīja iespēju aizvietot Baidenu
"Kā bijušajai prokurorei viceprezidentei Harisai ir liela pieredze, kā saukt pie atbildības notiesātus kriminālnoziedzniekus," spriež demokrātu senatore Elizabete Vorena, norādot uz Trampa kā notiesāta likumpārkāpēja statusu vienā no viņa krimināllietām.
Demokrāti cer, ka šajā cīņā amerikāņu tautas simpātijas būs "labās policistes" Harisas pusē, taču pieredze rāda, ka arī Trampa kultivētais "dumpinieka" un "sistēmas pretinieka" tēls daudziem amerikāņiem šķiet ļoti pievilcīgs.
Ja novembrī viņa uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, Harisa kļūs par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Taču demokrātiem vēl tagad rādās murgi, atceroties 2016. gada notikumus, kad Hilarijai Klintonei bija jākļūst par pirmo sievieti ASV prezidenta postenī, bet viņai ceļu aizšķērsoja tieši Tramps.
Klintonei tolaik bija jāmēģina aizstāt populāro prezidentu Baraku Obamu, kurš atbilstoši ASV konstitūcijai vairs nedrīkstēja pretendēt uz trešo termiņu prezidenta amatā.
Harisas uzdevums ir šķietami vienkāršāks: aizstāt nogurušo Baidenu, kurš 81 gada vecumā acīmredzami vairs nebija gatavs vēl četrus gadus pildīt pasaules spēcīgākās lielvaras līdera pienākumus.
59 gadus vecā Harisa jau gandrīz četrus gadus varēja gatavoties šim brīdim, jo ASV viceprezidentes statusā viņa bija tikai sirdspuksta attālumā no prezidenta pienākumu pārņemšanas.
ASV vēsturē jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad viceprezidents kļūst par prezidentu, piemēram, pēc Džona Kenedija nāves atentātā vai Ričarda Niksona atkāpšanās.
Demokrātiem laiks apvienot spēkus ap Harisu
Džo Baidens ir nolēmis palikt amatā līdz pat nākamā gada 20. janvārim, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš un amatā stāsies nākamais prezidents.
Taču Baidens jau ir devis savu svētību Harisai, aicinot Demokrātu partiju tieši Harisu izvirzīt kā prezidenta amata kandidāti, lai prezidenta vēlēšanās novembrī stātos pretī Trampam.
My fellow Democrats, I have decided not to accept the nomination and to focus all my energies on my duties as President for the remainder of my term. My very first decision as the party nominee in 2020 was to pick Kamala Harris as my Vice President. And it’s been the best… pic.twitter.com/x8DnvuImJV
— Joe Biden (@JoeBiden) July 21, 2024
"Demokrāti, ir laiks apvienot spēkus un sakaut Trampu!" aicina Baidens.
Līdzīgus aicinājumus izteikuši arī citi Demokrātu partijas smagsvari, piemēram, Bils un Hilarija Klintoni. Savu atbalstu Harisai pauduši arī vairāki viņas iespējamie konkurenti, piemēram, Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms un Pensilvānijas štata gubernators Džošs Šapiro.
"Demokrātu partijai labākais ceļš uz priekšu ir ātri apvienoties ap viceprezidenti Harisu un koncentrēties uz uzvaru prezidenta vēlēšanās. Es darīšu visu iespējamo, lai palīdzētu ievēlēt Kamalu Harisu par ASV 47. prezidentu," sola Šapiro.
Pirmā daudzos amatos
Harisa būtu pirmā sieviete ASV prezidenta postenī, bet pie apzīmējuma "pirmā" viņai nav jāpierod. Harisa ir bijusi pirmā sieviete Sanfrancisko pilsētas un Kalifornijas štata ģenerālprokurores postenī; arī pirmā sieviete, kas ievēlēta ASV viceprezidenta amatā.
"Cilvēki dažkārt jums teiks, ka vēl nav pienācis jūsu laiks, vēl nav jūsu kārta, neviens cits to vēl nav paveicis. Nevajag viņos klausīties!" uzsver Harisa.
Ambīciju trūkumu viņai nevar pārmest, lai gan nelabvēļi spriež, ka Harisas ambīcijas ir lielākas par viņas spējām.
ASV politikas komentētāji atgādina, ka Harisa reiz jau pretendēja uz ASV prezidenta posteni, bet viņas kampaņa pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām izčākstēja un Harisa izstājās no cīņas vēl pirms demokrātu priekšvēlēšanu sākuma.
Viņas politisko karjeru palīdzēja glābt Džo Baidens, kurš izraudzījās Harisu par viceprezidenta amata kandidāti. Demokrātiem viņa šķita tīkama kandidāte, jo varēja uzrunāt uzreiz vairākas vēlētāju grupas: sievietes, afroamerikāņus un aziātu izcelsmes amerikāņus.
2020. gada novembrī Baidena un Harisas tandēms uzvarēja prezidenta vēlēšanās, pārspējot republikāņu kandidātu Trampu.
Ar viņu ir grūti sastrādāties
Harisa kļuva par ASV viceprezidenti, taču par viņas darbību šajā postenī biežāk izskanēja negatīvi, nevis pozitīvi viedokļi, pat no Demokrātu partijas biedru puses. Piemēram, viens no Harisas uzdevumiem bija vadīt cīņu pret nelegālo imigrāciju, bet ASV nav izdevies mazināt robežpārkāpēju plūsmu un Baltais nams tiek asi kritizēts par bezdarbību šajā jautājumā.
Harisas biroja darbinieki anonīmās intervijās žēlojušies, ka ar viņu ir ļoti grūti sastrādāties.
"Manuprāt, viņa nav īsta. Visi politiķi ir liekuļi, bet daži vismaz mēģina būt atklāti. Un tad ir tādi, ko es saucu par "viltus liekuļiem"; tie ir sliktākie no visiem," raidsabiedrībai "ABC" par Harisu izteicies demokrātu aktīvists Džons Morgans.
Harisas aizstāvji iebilst, ka viņa vienkārši izvirza savai komandai ļoti augstas prasības, jo arī pati no sevis vienmēr prasījusi maksimālu atdevi.
Zinātnieku ģimenes atvase
Harisas biogrāfija ir klasisks "amerikāņu sapņa" izklāsts. Kamala Devi Harisa ir dzimusi 1964. gada 20. oktobrī Kalifornijā; abi viņas vecāki bija zinātnieki, kas ieceļojuši ASV. Kamalas māte Šjamala Gopalana bija indiešu izcelsmes zinātniece, kuras pētījumi palīdzēja izprast hormonu ietekmi uz krūts vēža veidošanos.
Savukārt Kamalas tēvs Donalds Hariss bija jamaikiešu izcelsmes zinātnieks, kurš ieguvis doktora grādu ekonomikā. Kamalai ir arī jaunāka māsa Maija.
Vecāki izšķīrušies, kad Kamalai bija septiņi gadi; viņas ar māsu palika dzīvot pie mātes. Lai gan māte bija indiete, viņa apzinājusies, ka ASV sabiedrība tumšādainās meitenes uztvers kā piederīgas afroamerikāņu kopienai, tādēļ Kamala un Maija jau no bērnības iepazīstinātas ar afroamerikāņu kultūru.
"Mana māte ļoti labi apzinājās, ka audzina divas tumšādainas meitenes. Viņa saprata, ka viņas jaunā dzimtene uzskatīs Maiju un mani par tumšādainām meitenēm. Tādēļ viņa bija apņēmusies nodrošināt, lai mēs izaugam par pašpārliecinātām, lepnām tumšādainām sievietēm," savā autobiogrāfijā raksta Harisa.
Pusaudzes vecumā viņa dažus gadus pavadīja arī Kanādā, kur māte strādāja vienā no Monreālas augstskolām, tādēļ Kamalai bija iespēja apgūt franču valodu.
Harisas biogrāfijā var saskatīt zināmas paralēles ar Baraka Obamas biogrāfiju, taču viņai nepatīk, ja viņu salīdzina ar Obamu. Harisa uzskata, ka viņu jāvērtē pēc pašas nopelniem. Tāpat viņa izvairās uzsvērt savu dzimumu un rases piederību. "Kā es sevi raksturoju? Es sevi raksturoju kā lepnu amerikānieti," teikusi Harisa.
Republikāņi viņai pārmet dienesta romānu
Pēc vidusskolas Kamala iestājās Hovarda Universitātē Vašingtonā, kas vēsturiski veidojusies kā augstskola galvenokārt afroamerikāņu studentiem. Viņa ieguva bakalaura grādu politikas zinātnē un ekonomikā, bet vēlāk devās uz Kaliforniju, kur studēja tieslietas un ieguva juridisko zinātņu doktores grādu. Kamala stāstīja, ka jau no bērnības esot gribējusi kļūt par juristi.
1990. gadā viņa sāka strādāt prokuratūrā vienā no Kalifornijas štata apgabaliem. Harisas nelabvēļi apgalvo, ka viņas karjeras izaugsmi esot veicinājis toreizējais Kalifornijas štata parlamenta priekšsēdētājs Villijs Brauns, kurš vēlāk tika ievēlēts par Sanfrancisko pilsētas mēru.
90. gadu vidū Harisai un Braunam bijis romāns, lai gan Brauns nebija oficiāli šķīries no sievas. Braunam tolaik jau bija 60 gadu, bet Harisa bija 30 gadu jaunāka.
Kalifornijas prese tolaik rakstīja, ka paralēli darbam prokuratūrā Brauns esot iekārtojis Harisu pāris ienesīgos amatos, piemēram, Kalifornijas štata Bezdarba apdrošināšanas apelāciju valdē, kur viņa pelnījusi desmitiem tūkstošu dolāru gadā.
Vietējā prese rakstīja, ka Brauns esot tāda tipa vīrietis, kurš uz ballīti ierodas ar sievu pie vienas rokas un mīļāko – pie otras. Taču laikā, kad Braunam bijis romāns ar Harisu, viņš jau vairāk nekā desmit gadu bija pašķīries no sievas.
"Apgalvojums, ka Harisai bija "dēka ar precētu vīrieti" faktiski ir pareizs. Taču, ņemot vērā, ka Brauns jau vairāk nekā 10 gadu bija pašķīries no sievas, tas ir arī maldinošs," secina ziņu aģentūras "Reuters" faktu pārbaudītāji.
"Viņa karjera ir beigusies. Bet es vēl būšu zirgā pēc 40 gadiem. Es viņam neko neesmu parādā," 2000. gadu sākumā Harisa noliedza, ka sakars ar Braunu būtu veicinājis viņas karjeras izaugsmi.
Prokurore, kas bija pret nāvessodu
2014. gadā Harisa apprecējās ar savu vienaudzi, uzņēmēju Dagu Emhofu. Viņa kļuva par pamāti diviem Emhofa bērniem, ar kuriem viņai esot ļoti labas attiecības.
Harisas pievilcību ir novērtējuši arī citi vīrieši, piemēram, 2013. gadā toreizējais ASV prezidents Baraks Obama viņu nosauca par "izskatīgāko ģenerālprokurori valstī" (pēc tam gan Obama atvainojās par šo izteikumu, ko daudzi uztvēra kā seksisma izpausmi).
Harisa no 2004. līdz 2011. gadam bija Sanfrancisko pilsētas ģenerālprokurore, bet no 2011. līdz 2017. gadam viņa bija visa Kalifornijas štata ģenerālprokurore.
Harisa cīnījās pret bēdīgi slaveno Kalifornijas likumu, kas paredzēja automātiski piespriest vismaz 25 gadu cietumsodu noziedzniekiem, kuri trešo reizi pārkāpuši likumu. Harisa noteica, ka tik bargs sods piemērojams tikai gadījumos, ja trešais likumpārkāpums bijis smags.
Tāpat viņa iestājās pret nāvessodu piemērošanu un pie saviem principiem pieturējās arī kādā skaļā lietā, kad sabiedrība un daudzi politiķi pieprasīja, lai ar nāvi tiktu sodīts noziedznieks, kurš nogalinājis policistu. Harisa arīdzan aizstāvēja seksuālās vardarbības upurus un panāca, ka pusaudžu vecuma prostitūtas tiek uztvertas kā upuri, nevis noziedznieces.
Demokrāti apšaubīja viņas līderes spējas
2016. gadā Harisa kandidēja ASV parlamenta vēlēšanās un tika ievēlēta Senātā kā Kalifornijas štata pārstāve. Viņa kļuva par otro melnādaino sievieti, kas ievēlēta ASV Senātā.
Daudziem demokrātiem šī vēlēšanu nakts 2016. gada novembrī gan saistās ar ļoti rūgtām atmiņām, jo ASV prezidenta vēlēšanās republikānis Donalds Tramps negaidīti pārspēja demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni.
"Ko darīt, ja kāds uzbrūk mums un mūsu ideāliem? Atkāpties vai cīnīties? Es saku, ka mēs cīnīsimies!" toreiz saviem vēlētājiem solīja Harisa.
Arī pēdējos gados – kopš kļūšanas par ASV viceprezidenti – viņa ir pazīstama kā aktīva cīnītāja pret ASV republikāņu centieniem ierobežot sieviešu tiesības veikt abortu.
Taču kopumā viņas darbība ASV viceprezidentes postenī izpelnījusies galvenokārt negatīvas atsauksmes, piemēram, pagājušā gada februārī ietekmīgais laikraksts "The New York Times" rakstīja, ka demokrāti esot zaudējuši ticību Harisas spējai nepieciešamības gadījumā aizstāt Baidenu.
"Desmitiem demokrātu, arī tādi, kuri savulaik palīdzēja viņu izvirzīt šim postenim, privātās sarunās atzina, ka Harisa nav spējusi apliecināt sevi kā nākamo partijas līderi, kur nu vēl valsts līderi," rakstīja "The New York Times".
Lielākā daļa aptaujāto demokrātu teikuši, ka nevarot iedomāties Harisas uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās.
Harisa intervijās taisnojusies, ka viņas un Baidena valdīšanas sākumu iedragāja Covid-19 pandēmija, tādēļ nācies vadīt valsti ar "Zoom" starpniecību un bija grūtāk iepazīstināt amerikāņus ar savām idejām.
Gaidāma sīva cīņa ar Trampu
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Harisa, tāpat kā Baidens un Tramps, ir nepopulāra politiķe, lielākā daļa amerikāņu viņas darbību vērtē drīzāk negatīvi.
Taču demokrātiem labā ziņa ir tāda, ka Harisas pretinieks ASV prezidenta vēlēšanās būs neviens cits kā Tramps, kurš amerikāņu vidū ir ļoti pretrunīgi vērtēts.
Saskaņā ar aptauju datiem starp Trampu un Harisu gaidāma sīva cīņa, piemēram, "CBS News" aptaujā 51% teicās balsot par Trampu, bet 48% atbalsta Harisu.
Harisai ir vēl vairāk nekā trīs mēneši laika, lai pārliecinātu amerikāņus, ka viņa ir cienīga kļūt par ASV prezidenti un gatava aizšķērsot ceļu Trampam.
"Kamala kā prokurore izklāstīs savu lietu. Viņas pusē būs fakti un liecinieki, un viņa uzrunās zvērināto tiesu, ASV tautu," demokrātu cerības sarunā ar CNN izklāsta Harisas draudzene senatore Lafonza Batlere.
Taču demokrātiem jāpatur prātā, ka līdzīgā situācijā 2016. gadā amerikāņu tauta izvēlējās Trampu, nevis Hilariju Klintoni, kura tiecās kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā.
Demokrātus toreiz iegāza pārlieku lielā pašpārliecinātība un pretinieka nenovērtēšana, bet šoreiz Harisa nevar atļauties pieļaut tādu kļūdu.
"Kā mēdza teikt mana māte: "Kamala, daudzās lietās tu vari kļūt par pirmo, bet strādā tā, lai nebūtu arī pēdējā!"
