Japānas valdība ir paziņojusi, ka šonedēļ Klusajā okeānā sāks ievadīt attīrītu radioaktīvo notekūdeni no 2011. gadā avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas (AES). Tokija apgalvo, ka process notiks, stingri ievērojot drošības prasības. Neraugoties uz to, lēmums ir izsaucis plašu kritiku Japānā un arī kaimiņvalstīs, kas bažījas par radioaktīvo piesārņojumu.
2011. gada 11. martā spēcīga zemestrīce un tam sekojošais cunami izraisīja Fukušimas AES avāriju, kas izvērtās par vienu no pasaules vēsturē lielākajām kodolkatastrofām. Trīspadsmit gadus pēc avārijas turpinās darbi, lai no nopostītās AES droši izvestu visus radioaktīvos materiālus. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija savākt un attīrīt ūdeni, ko izmantoja, lai dzesētu spēkstacijas reaktoru kodolus.
Līdz šim ir izdevies savākt un attīrīt aptuveni 1,3 miljonus kubikmetru ūdens, kas glabājas aptuveni tūkstoš tvertnēs.
Tā kā vairs nepietiek vietas, kur šo ūdeni glabāt, tad Japānas valdība pirms vairākiem gadiem nolēma, ka tas tiks ielaists Klusajā okeānā. To varētu uzsākt jau šoceturtdien.
"TEPCO tiek lūgts ātri sagatavoties ūdens novadīšanas uzsākšanai saskaņā ar atbildīgo institūciju apstiprināto plānu. Kas attiecas uz datumu, paredzams, ka tas būs 24. augusts, ja to atļaus laikapstākļi un apstākļi jūrā. Šodienas valdības sēdē mēs apstiprinājām, ka esam gatavi veikt pasākumus, lai veicinātu drošību un palīdzētu vērsties pret kaitīgām baumām," tā otrdien pēc valdības sēdes paziņoja Japānas premjerministrs Fumio Kišida.
Plāns paredz, ka dienā okeānā varēs iepludināt ne vairāk kā 500 tūkstošus litru attīrītā ūdens.
Japānas valdība un spēkstacijas operators apgalvo, ka šis ūdens ir attīrīts no radioaktīvajām vielām, izņemot tritiju, ko ir grūti atdalīt no ūdens. Taču tritija koncentrācija ūdenī esot daudzkārt zemāka par atļauto līmeni.
Arī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir akceptējusi Japānas valdības plānu. Aģentūra jūlijā publicēja ziņojumu, kurā bija teikts, ka atbrīvotais ūdens radīs "nenozīmīgu radioloģisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi".
Japānā ir notikušas demonstrācijas pret šo ieceri. Daudzi japāņi apgalvo, ka viņus nepārliecina valdības skaidrojumi par to, ka process noritēs droši un tas ilgtermiņā neradīs kaitējumu videi un cilvēkiem. Arī vietējie zvejnieki un viņu pārstāvji neatbalsta valdības lēmumu. Nacionālās zvejniecības kooperatīvu federācijas vadītājs Masanubo Sakamato sacīja, ka tas būs trieciens daudziem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zveju un jūras velšu apstrādi:
"Attrītā ūdens ielaišanai okeānā nav zvejnieku un plašākas sabiedrības atbalsts, un mūsu nostāja pret to nemainīsies.
Zinātniskā drošība nenozīmē, ka cilvēki jutīsies droši savā ikdienas dzīvē.
Pat ja Fukušimas ūdens novadīšana okeānā zinātniski ir droša, reputācijas kaitējums vietējiem uzņēmumiem saglabājas."
Bažas par šo soli neslēpj arī kaimiņvalstis. Dienvidkorejā ir notikuši protesti, kuru laikā iedzīvotāji ir pieprasījuši valdībai nosodīt Japānas rīcību. Taču Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols līdz šim ir izvairījies to darīt, jo viena no viņa ārpolitikas prioritātēm ir attiecību uzlabošana ar Japānu laikā, kad Ķīna izvērš arvien agresīvāku ārpolitiku, bet Ziemeļkoreja turpina draudēt ar kodolieroču izmantošanu.
Savukārt Ķīna jau ir aizliegusi zivju un citu jūras velšu importu no vairākiem Japānas reģioniem, norādot, ka bažījas par šo produktu drošumu.
Arī Pekinas kontrolētā Honkonga, kas ir būtisks Japānā nozvejoto zivju noieta tirgus, ir brīdinājusi par iespējamiem importa ierobežojumiem. Ārpolitikas eksperti uzskata, ka Ķīna šo jautājumu izmanto, lai izdarītu politisku un ekonomisku spiedienu uz Japānu, un, iespējams, arī mēģinātu traucēt Japānas un Dienvidkorejas centienus uzlabot attiecības.
