Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņa Baltkrievijas kolēģis Aleksandrs Lukašenko pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskava jau ir nosūtījusi uz Baltkrieviju dažus taktiskos kodolieročus. Abas valstis sākotnēji par šo plānu paziņoja martā. ASV un NATO nav apstiprinājušas, ka tas tiešām būtu noticis.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodīja Maskavas retoriku kā "bīstamu un pārgalvīgu", bet jūlijā paziņoja, ka alianse nav novērojusi nekādas izmaiņas Krievijas rīcībā attiecībā uz kodolieročiem.

Taktiskie kodolieroči ir paredzēti izmantošanai kaujas laukā, un tiem ir īss darbības rādiuss un zema jauda salīdzinājumā ar daudz jaudīgākām kodolgalviņām, kas uzstādītas tāla darbības rādiusa raķetēm. Krievija paziņoja, ka tā saglabās kontroli pār tiem kodolieročiem, ko sūtīs uz Baltkrieviju.

Duda nesniedza sīkākas ziņas, bet sacīja, ka tas "acīmredzami maina drošības arhitektūru mūsu Eiropas daļā".

"Tas maina drošības arhitektūru ne tikai mūsu tuvākajā apkārtnē, bet vienlaikus arī NATO austrumu flangā. Tādējādi faktiski tas maina situāciju visā aliansē," kopīgā preses konferencē ar Portugāles prezidentu Marselu Rebelu di Souzu sacīja Duda.

Portugāles prezidents vizītē Varšavā solīja turpināt atbalstīt Ukrainu un citas valstis reģionā, sakot, ka tas Portugālei ir tikpat svarīgi, cik situācija tās kaimiņvalstīs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.