Aleksandrs stāsta, ka netālu no viņas mājas vairs nav veikala, kur bijis viss, kas ciemata iedzīvotājiem nepieciešams. Aprīlī atlidoja raķete.
"Biju prom tur, kur mana saimniecība, cūkas, un tā reiz raķetes – viena, otra, trešā. Steidzos šurp. Domāju braukt pa grants ceļu, kas taisnāks. Bet tur lauki mīnēti, braucu ar līkumu. Atskrēju, bet te jau viss bija izpostīts," atceras Aleksandrs.
Sieva Olha ar kaimiņieni, kura tobrīd bija atnākusi ciemos, brīnumainā kārtā no postažas paglābās dzīvas.
"Sieva bija mājas tālākajā galā. No jumta atdalījās plāksne, un viņas palika zem tās. Pēc tam abas pa logu izvilka laukā," stāsta Aleksandrs.
Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
Viņam, tāpat kā daudziem pierobežas zemniekiem, saimniecība izkaisīta pa dažādām vietām. Daļa zemes ir pavisam tuvu robežai ar Krieviju, un tur viņš pats tagad uzdrīkstas braukt tikai no agra rīta, kad vēl patumšs, lai nebūtu redzams ienaidniekam aiz robežas. Pārvietota arī daļa sivēnu.
LTV kopā ar Aleksandru aizbrauc tālāk laukos paskatīties daļu viņa saimniecības ēku, kuras arī ienaidnieks nav saudzējis. Ceļš ved garām klajumiem. Daudzviet mīnēts. Pamalē ceļas dūmi. Tur ir apšaudes.
Un tad dūmu stabs paceļas no vietas, kurp dodamies. Aleksandrs apstājas un zvana pārraugam Oļegam, lai saprastu, vai drīkst turpināt ceļu. Atbildes nav.
"Neņem klausuli, griežam atpakaļ. Viens es brauktu, bet ar jums kopā ne," mudina Aleksandrs.
Satiekam vēl kādu braucēju, motociklistu, ar kuru Aleksandrs aprunājas:
Aleksandrs: Vai nekas nav atlidojis?
Motociklists: Uzlidojumi bija? Pie mums nebija. Tas nozīmē, ka kaut kur tālāk bija!
Aleksandrs: Tad tas ir mans kombains, kam trāpījuši.
Braucam tālāk. Dūmi, izrādās, ceļas aiz robežas, jau Krievijā. Tas ir Ukrainas armijas trāpījums. Aleksandra saimniecībā esam ļoti īsu brīdi. Apskatām to, neizkāpjot no automašīnas, jo bīstami. Viss notiek steigā.
Pamale turpina dūmot arī tad, kad atgriežamies ciemā. Un tad pienāk ziņa, ka uzlidojums bijis Aleksandra dārzam un cūku fermai, kas atrodas pie Krievijas robežas.
"Man tikko piezvanīja, deg mana lauku sēta, dārzs, cūku kūts. Viss deg, viss ciems deg," saka Aleksandrs.
Aleksandrs aizsteidzas. Tā ir pierobežas līnija, kur mums iebraukt ir aizliegts.
Bet vēlāk viņš LTV stāstīs, kā zem apšaudēm steidzies dzēst savu dārzu un saimniecības ēkas. Bet, kad sākuši dārdēt automāti, meties guļus un ar elkoņiem līdis pa zemi līdz mašīnai.
Saimniecības zaudējums nav vienīgais, ko karš atnesis Aleksandram. Kaujās pie Bahmutas ir kritis viņa mazdēls Bogdans. Bija domāts, ka viņš pārņems saimniecību.
Katru svētdienu viņi visi – Aleksandrs, viņa sieva Olha un meita, Bogdana mamma Gaļina, ir Slavas alejas kapos Sumos. Satikties, izsāpēt un dzīvot tālāk…
