Volgogradas apgabalā naktī uz ceturtdienu, 22. augustu, Kalačas pie Donas iedzīvotāji sociālajos tīklos publicēja video, kuros bija redzami vairāki sprādzieni debesīs. Vietējie arī ziņoja, ka bija dzirdamas bezpilota lidaparātu radītajām līdzīgas skaņas.

Ukrainas mediji secinājuši, ka ukraiņu droni varētu būt uzbrukuši Marinovkas gaisa spēku bāzei, kas atrodas tikai dažus kilometrus no Kalačas pie Donas. Šajā bāzē ir izvietotas taktiskās izlūkošanas lidmašīnas Su-24MR. Lidlauka 19. augusta satelītattēlos redzamas teju trīsdesmit kara lidmašīnas un astoņas kravas automašīnas. 

Dronu trieciena rezultātā aizdedzies Marinovkas armijas lidlauks, liecina varas pārstāvju un vietējo iedzīvotāju ziņojumi, kā arī satelītattēli. Apgabala gubernators Andrejs Bočarovs apgalvo, ka uzbrukums Marinovkai atvairīts, bet lielākā daļa dronu iznīcināti.

"Nogāžoties droniem, Aizsardzības ministrijas objekta teritorijā izcēlās ugunsgrēks," norādīja Bočarovs. 

Ugunsgrēks jau tiek dzēsts, cietušo nav, piebilda apgabala vadītājs. Armijas pilsētiņas iedzīvotāji evakuēti.

Spriežot pēc NASA attēliem, naktī uz ceturtdienu Marinovkas lidlauka teritorijā izcēlušies vairāki ugunsgrēki. Saskaņā ar "Wikimapia" datiem droni, iespējams, trāpījuši arī raķešu noliktavai lidlauka teritorijā.

Pēc dronu trieciena Volgogradas lidostā apturēti lidojumi, vēsta tīmekļa izdevums RBK, atsaucoties uz lidostas preses dienestu. Reģionā noteikti gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi.

Krievijas sociālo tīklu lietotāji naktī ir ziņojuši arī par dronu uzbrukumiem Rostovas apgabalā un Borisogļebskas militārajam lidlaukam Voroņežas apgabalā.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs atklājis, ka viņam pakļautās vienības trešdien ir raidījušas uz Krievijas teritoriju aptuveni 50 dronus. Šo uzbrukumu mērķi bija radiosakaru centrs, kura atrašanās vietu Budanovs neatklāja, Ostafjevas lidosta netālu no Maskavas un aviācijas bāze Rostovas apgabalā.

Trešdien arī parādījās informācija, ka Ukrainas drons nesekmīgi ir mēģinājis uzbrukt Oļeņas gaisa spēku bāzei Murmanskas apgabalā, kas atrodas aptuveni 1800 kilometru no Ukrainas.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka trešdien pretgaisa aizsardzības sistēmas ir notriekušas 45 dronus, bet par postījumiem un cietušajiem nekas netika minēts.

Kārtējie Ukrainas dronu uzbrukumi dziļi Krievijas teritorijā vēlreiz apliecināja, ka agresorvalsts pretgaisa aizsardzības sistēmas ir iespējams apiet, taču ukraiņiem ir nepieciešami efektīvāki ieroči.

Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels aicinājis rietumvalstis atcelt Ukrainai noteiktos ierobežojumus izmantot tālas darbības rādiusa ieročus triecieniem Krievijas teritorijā. Borels norādīja, ka tas atbilstu starptautiskajiem noteikumiem un ļautu sasniegt vismaz trīs mērķus. Pirmkārt, stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas un sodīt Krieviju par tās uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un infrastruktūrai. Otrkārt, glābt ukraiņu dzīvību un mazināt postījumus Ukrainā. Treškārt, palīdzēt veicināt miera centienus.

Borels arī norādīja, ka Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā ir smags trieciens Krievijas vadītāja Vladimira Putina vēstījumam par sarkanajām līnijām, uz kuru pārkāpšanu Krievija varētu atbildēt ar kodoluzbrukumu Ukrainai.

KONTEKSTS:

6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas spēku iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukrainas spēku pārstāvji vēsta, ka ofensīvas gaitā izdevies ieņemt desmitiem apdzīvoto vietu un pārņemt savā kontrolē līdz pat 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.

Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijas iedzīvotājiem karš jāsajūt pašiem.

Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus: iedragāt Krievijas armijas apgādes ceļus, piespiest Maskavu atvilkt daļu spēku no Ukrainas teritorijas, uzlabot Ukrainas sabiedrības noskaņojumu, pazemot Putina režīmu, kā arī uzlabot Ukrainas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām.