Krievijas Melnās jūras flotes štābs ir galvenais Ukrainas mērķis gan praktisku, gan simbolisku iemeslu dēļ, tā vērtēja BBC korespondents Vitālijs Ševčenko.

Krievija no kuģiem šajā flotē iepriekš palaidusi raķetes pret Ukrainu. Jau tad, kad Kremlis pērn uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tika lēsts, ka šajā flotē esošos desantkuģus varētu izmantot uzbrukumos Odesas un Mikolajivas apgabaliem.

"Melnās jūras flote ir arī galvenais simbols gadsimtiem ilgajai Krievijas militārajai klātbūtnei reģionā," vērtēja Ševčenko,

"Krievija vairākkārt ir izmantojusi flotes klātbūtni Krimā, lai attaisnotu savas tiesības uz Ukrainas pussalu, un Vladimirs Putins ir teicis, ka Krievijai 2014. gadā bija jāpārņem kontrole pār Krimu, lai novērstu tās nonākšanu Rietumu rokās."

Tiesa, Krievijas Melnās jūras flotei un tās galvenajam štābam toreiz nekas nedraudēja. Taču tagad, gandrīz pusotru gadu kopš Putina "īpašās militārās operācijas" sākuma, Ukrainas militārpersonas ir spējušas trāpīt Krievijas armijas kodolam okupētajā Krimas pussalā, piebilda eksperts.

Aizvadītajā diennaktī Krievijas uzbrukumus piedzīvoja 10 Ukrainas apgabali. Lielākoties cietusi civilā infrastruktūra un dzīvojamie rajoni. Uzbrukumos ir vairāki cietušie un arī bojāgājušie.

Krievijas spēki ceturtdien veikuši 29 uzbrukumus Ukrainas pierobežā, vairākos ciemos notikušas apšaudes. Tikmēr Zaporižjas apgabalā notikuši 86 uzbrukumi 22 apdzīvotām vietām. Tur okupācijas spēki izmantojuši gan smago artilēriju, gan arī bezpilota lidaparātus.

Tāpat pēdējās diennakts laikā tika reģistrēti 74 artilērijas triecieni, kas skāra frontes pilsētu un ciemu teritorijas, jo īpaši – Maļiņivku un Poltavu. Arī Luhanskas agabalā reģistrēti 70 sprādzieni.

Jau ziņots, ka ceturtdien Krievijas uzbrukuma rezultātā tur pamatīgi cietusi viesnīca – vairāki ēkas stāvi bija pilnībā sagrauti. Glābšanas darbi turpinājās visu dienu, un zināms, ka šajā uzbrukumā kopā cietuši 11 cilvēki – seši nogādāti slimnīcā, no kuriem divi ir smagā stāvoklī. 

Savukārt Krievijas raķešu uzbrukumā Kurahovei Doneckas apgabalā ievainoti vismaz 16 cilvēki, vēstīja Doneckas apgabala prokuratūra. Pilsētai trāpījušas divas raķetes. Viena no tām – dzīvojamajai ēkai. Doneckas apgabala militārā administrācija ziņoja arī par citiem uzbrukumiem reģionā, kuros ievainoti vēl vairāki cilvēki.

Smagas kaujas turpinās Doneckas apgabala Kliščijivkas ciemā, netālu no Bahmutas. Tur atrodas dzelzceļš, kuru Krievija izmanto, lai apgādātu savus bruņotos spēkus Ukrainā.

"Tagad dzelzceļa rajonā notiek smagas kaujas. Dzelzceļu pastāvīgi ar artilēriju apšauda gan viņu (Krievijas), gan arī mūsu (Ukrainas) puse. Nevarētu teikt, ka viņi (Krievija) tieši kontrolē visu dzelzceļu. Tāpēc mēs tagad cenšamies iegūt vadību, lai pilnībā atgūtu to no iebrucējiem un dzelzceļš būtu mūsu," sacīja Ukrainas bruņoto spēku Austrumu grupas preses pārstāvis Iļja Jevlašs.

Tomēr kopumā situācija kara frontēs Ukrainā tikpat kā nemainās, tāpēc abas konflikta puses cenšas gūt pārsvaru, veicot triecienus dziļi pretinieka aizmugurē, teikts jaunākajā Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.

Kopsavilkumā citstarp minēti arī ziņojumi par sprādzieniem Krievijas loģistikas objektos, aviācijas bāzēs un komandpunktos Krimā, Krasnodaras novadā un Piemaskavā.

Krievijas puses lielākās raizes varētu izsaukt Piemaskavā Čkalovskas lidlaukā notikušais, norāda britu izlūki.

Lidlaukā izvietotas īpašas militārās lidmašīnas, arī izlūkošanas lidmašīnas, kā arī VIP transports Krievijas līderiem, norāda britu izlūkdienests.

Pēdējās nedēļas laikā Krievija vairākkārt veikusi triecienus objektiem Ukrainas teritorijā.

Šāda neparasta intensitāte, visticamāk, ir reakcija citstarp uz incidentiem Krievijā un okupētajā Krimā, norāda izlūki.

Tikmēr Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs sacīja, ka jaunākie Krievijas raķešu uzbrukumi pirmo reizi sešu mēnešu laikā izraisījuši elektroenerģijas apgādes pārtraukumus vairākos Ukrainas reģionos.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.