Deputātu balsojums bija pārliecinošs. 518 deputāti balsoja "par", 56 "pret" un 61 atturējās. Līdz ar to Eiropas Parlaments apstiprināja jauno makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu valstij Krievijas uzsāktajā karā. 

Šis ir Eiropas Savienības (ES) ieguldījums jūnijā apstiprinātajā G7 iniciatīvā, kuras mērķis ir nodrošināt Ukrainai līdz 50 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 45 miljardi eiro). Ja ASV valdība nolems sniegt savu artavu, šī summa varētu būt mazāka. 

Pašlaik to kavē domstarpības par iespējamo termiņa pagarināšanu Eiropas sankcijām pret Krieviju. Pirms spert šo soli, Ungārija vēlas sagaidīt ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu.

Debatēs pirms balsojuma uzstājās vairāki eiroparlamentārieši no Latvijas, tostarp "Jaunās Vienotības" politiķe Inese Vaidere.

"Mums ir jāiet arī tālāk. Krievijas iesaldētie aktīvi Rietumu bankās ir 210 miljardi. Tur vēl klāt nāk arī oligarhu iesaldētie līdzekļi, jahtas, nekustamie īpašumi, finanšu līdzekļi. Tie ir nekavējoties jākonfiscē un jāizlieto Ukrainas atbalstam, kam ir vajadzīgi 400 miljardi eiro," viņa teica.

Savukārt tādi eiroskeptiķi kā Milans Uhrīks no Slovākijas, kurš darbojas "Suverēnu nāciju Eiropas" grupā, iebilst pret turpmāko palīdzību Ukrainai.

"Vēl 35 miljardi Ukrainai! Eiropieši atkal tikai maksā, maksā un maksā. Komisār, jūs sakāt, ka Eiropas Savienība atbalsta tikai projektus, kas saskan ar demokrātiskām vērtībām. Pasakiet man, lūdzu, kādām vērtībām atbilst pašreizējā Ukrainas valdība? Tas, kas tur notiek, ir pretēji demokrātijai. Tas ir korumpētākais režīms Eiropā, tā tas ir. Viņi ir atcēluši vēlēšanas, apklusinājuši opozīciju, aizlieguši neatkarīgus medijus un likvidējuši minoritāšu tiesības, bet viņiem tiek sūtīts arvien vairāk naudas," pauda Uhrīks.

Kritisks bija arī  Eiroparlamentārietis no Polijas Gžegošs Brauns:

"Kas te ir – kāda banku aplaupīšana? Es negribu piedalīties šādās aktivitātes! Jūs šeit apspriežat naudu, kas vienkārši nav jūsējā. Tas ir nepareizi, ļoti nepareizi."

Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisms ir nesen izveidota sistēma, kas ļaus Ukrainai izmantot ES izvietoto Krievijas Centrālās bankas aktīvu radīto peļņu. 

Eiropā tiek turēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro vērtībā. Tie ir iesaldēti saskaņā ar sankcijām, kas Krievijai tika noteiktas pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Jaunie palīdzības līdzekļi tiks izmaksāti līdz 2025. gada beigām. Aizdevums tiek piešķirts ar nosacījumu, ka Ukraina apņemas turpināt uzturēt efektīvus demokrātiskus mehānismus, ievērot cilvēktiesības un citus nosacījumus, kas tiks izklāstīti saprašanās memorandā. 

Turklāt aizdevumam tiks piemērotas Ukrainas plānā noteiktās pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī īpaši pasākumi krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanai.

ES valstu valdības jau ir apstiprinājušas šo priekšlikumu, un tagad gaidāmas tikai formalitātes – ES Padomes gala zīmogs, un regula stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.