Latviešu diplomāts norādīja, ka Moldova līdz šim ir strauji virzījusies uz priekšu sarunās ar ES un viņš cer, ka šāda dinamika saglabāsies arī turpmāk.
Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā diplomātu Mažeiku uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Uldis Ķezberis.
Uldis Ķezberis: Ko jūs secināt no aizvadīto prezidenta vēlēšanu un referenduma rezultātiem?
Jānis Mažeiks: Pirmkārt, ir skaidrs, ka referendums un vēlēšanas ir notikuši un šie balsošanas procesi ir bijuši labi organizēti. Pašā vēlēšanu organizēšanā nav bijis nekas tāds redzams, kas būtu bijis problemātisks. Tas, kas ir bijis redzams, tā bija dezinformācijas kampaņa, ir bijusi informācija par nelikumīgu ārvalstu finansējumu politiskajā procesā. Ir izskanējusi tiesībsargājošo iestāžu informācija par masveidīgu balsu pirkšanu.
Tas, ka referendums un vēlēšanas ir organizētas tā, ka būtībā gan prezidentei, gan valdībai situācija ir bijusi sarežģīta, liecina par to, ka šis process ir bijis demokrātisks, jo nav pamata domāt, ka tas ir bijis ietekmēts par labu vienam vai citam rezultātam no valdības puses.
Skaidrs, ka ir bijusi bezprecedenta iejaukšanās no Krievijas puses. Šāda informācija ir izskanējusi jau daudzus mēnešus, un arī mēs esam dzirdējuši daudzus dezinformācijas vēstījumus par Eiropas Savienību.
Ir skaidrs, ka ir daļa sabiedrības, kuru šī dezinformācija ir īpaši uzrunājusi. Protams, ka ir daži reģioni un atsevišķas sabiedrības daļas, kuras vienmēr ir bijušas skeptiskas par Eiropas Savienību vai par proeiropeisko kursu. Un tāda šī realitāte būs arī turpmāk. Savukārt mūsu darbs ir skaidrot, ko Eiropas Savienība dara vai nedara.
Mēs, protams, gaidīsim prezidenta vēlēšanu otro kārtu, kas notiks 3. novembrī.
Neraugoties uz pozitīvo rezultātu referendumā, vai nav tā, ka Krievijas centieni ar milzīgiem līdzekļiem un dezinformācijas kampaņu ietekmēt balsojumu tomēr ir attaisnojušies?
Pirmkārt, mums vajag saņemt vairāk informācijas par to, kāda šī kampaņa ir bijusi, jo pagaidām mēs esam redzējuši Moldovas policijas paziņojumus, kur tika apgalvots, ka ir notikusi 130 tūkstošu vēlētāju balsu pirkšana. Bet pagaidām tas ir izskanējis tikai apgalvojuma formā. Šie visi apgalvojumi ir tādi, kuriem būtu nepieciešams precīzāks pamatojums. Cerams, ka šāds pamatojums tiks sniegts. Bet tas, ka šai netīrajai naudai ir bijusi loma, nav nekādu šaubu.
Vai jūs izprotat bailes no Eiropas Savienības, kas valda lielā daļā Moldovas sabiedrības? No kā tās rodas?
Daudz kas no skeptiskās attieksmes pret Eiropas Savienību ir iracionāls. Ja mēs skatāmies uz racionāliem argumentiem, tad izvēlei nebūtu jābūt īpaši sarežģītai. Jau šobrīd divas trešdaļas Moldovas eksporta nonāk Eiropas Savienības tirgos, tātad ir skaidrs, ka Moldovas uzņēmumi ir spējīgi saražot preces, kuras ir nepieciešamas Eiropas Savienībā. 80% investīciju Moldova saņem no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Moldovas eksports uz Krieviju pagājušajā gadā bija 3,5% no kopējā eksporta apjoma, tā ka tās tiešām nav salīdzināmas lietas.
Bet šajā vēlēšanu kampaņā ir bijuši ļoti daudzi mīti par Eiropas Savienību. Gan par geju laulībām, gan par zemes obligātu pārdošanu ārzemniekiem un par daudziem citiem aspektiem, kas mums [latviešiem], dzīvojot Eiropas Savienībā, nešķiet svarīgi. Bet daudzu cilvēku, kas nav informēti par Eiropas Savienību, prātos tiešām ir Krievijas propagandas radīti bubuļi, kas ir ļoti dziļi nosēdušies.
Protams, šī ir tradicionāla un konservatīva sabiedrība, bet nav jau arī tā, ka Eiropas Savienībā nebūtu valstis, kas ir tradicionālas un konservatīvas savos uzskatos.
Vai šīs vēlēšanas neapliecināja to, ka Moldovā vēl asāk vajadzētu cīnīties pret Krievijas dezinformāciju un propagandu, ņemot vērā, ka nākamgad šeit notiks parlamenta vēlēšanas, kas varētu būt vēl nozīmīgākas nekā aizvadītie balsojumi?
Noteikti, ka ar Krievijas propagandu cīnīties vajag, bet cita lieta, ka tā ir cīņa, kurā nav iespējama galīgā uzvara. Sociālajos medijos ļoti labi varēja redzēt, ka daudzi informācijas un vēl jo vairāk dezinformācijas kanāli parādījās un pazuda. Līdz ar to ir neiespējami izskaust propagandas un dezinformācijas ietekmi.
Tas, ko ir iespējams darīt, pirmkārt, veidot pašas Moldovas vēstījumu, ko viņi vēlas panākt. To ir iespējams darīt ar nesen izveidoto valdības stratēģiskās komunikācijas centru, kura izveidi atbalstīja arī Eiropas Savienība.
Otrs ceļš ir vienkārši veicināt cilvēku kritisko domāšanu, vienalga, vai tas ir skolās, vai tas ir arī pieaugušajiem.
Kā jūs izskaidrotu interesantu faktu, ka separātiskās un Krievijas kontrolētās Piedņestras iedzīvotāji, kuri varēja nobalsot Moldovas valdības kontrolētajā teritorijā, ir izrādījušies lielāki eirooptimisti nekā Gagauzijā, kur tikai aptuveni 5% vēlētāju ir atbalstījuši tuvināšanos Eiropas Savienībai?
Pirmkārt, tās nav salīdzināmas lietas. Gagauzija ir teritorija, ko kontrolē Moldovas konstitucionālā vara. Šajā reģionā skepse par Eiropas Savienību vienmēr ir bijusi liela un arī atbalsts Krievijai vienmēr ir bijis ļoti liels. Tā ka tur šie rezultāti galīgi nav pārsteidzoši, jo tādi tie ir bijuši praktiski visās vēlēšanās.
Attiecībā uz Piedņestru aina ar rezultātiem tiek mazliet kropļota. Piedņestrā dzīvo apmēram 290 tūkstoši Moldovas pilsoņu, savukārt vēlēšanās piedalījās 16 tūkstoši cilvēku no Piedņestras. Visticamāk, ka tie, kuri izvēlējās speciāli braukt uz Dņestras upes labo krastu, lai Moldovas valdības kontrolētajā teritorijā varētu nobalsot, bija tie, kuri, dzīvojot Piedņestrā, domā, ka vajadzētu tuvināties ar Eiropas Savienību.
Piedņestras gadījumā balsotāju sastāvs nav īsti reprezentatīvs, jo tad sanāk, ka ir nobalsojuši tikai kādi 5% no tiem, kuri varētu balsot.
Vai referenduma rezultāti, kas nav pārliecinoši, ietekmēs turpmākās iestāšanās sarunas ar Kišiņevu un ES turpmāko palīdzību Moldovai?
Protams, ka šie rezultāti tiks izvērtēti, bet šobrīd man nav pamata domāt, ka kaut kas būtiski mainīsies. Pirmkārt, referendums ir noticis. Vairāk nekā 50% vēlētāju ir nobalsojuši par to, lai Moldovas konstitūcijā tiktu iekļauta atsauce uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Otrkārt, mūsu sarunu process ar Moldovu ne tikai ir sākts, bet jau vairākus mēnešus notiek. Tā ir sākotnējā skrīninga stadija, kad tiek izvērtēts Moldovas likumdošanas un prakses atbilstība Eiropas Savienības kopējām normām. Vai tam būs kāda tālāka ietekme, to man šobrīd ir grūti prognozēt, bet es tam neredzu pamatu.
Kā vispār Moldovai sokas ar iestāšanās sarunām? Vai prezidentes Maijas Sandu mērķis Moldovai līdz 2030. gadam kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti ir reāls, vai tas ir paredzēts vairāk iekšējai lietošanai?
Tas ir ambiciozs mērķis, jo tas nozīmē, ka sarunu posmam būtu jābūt ļoti koncentrētam, bet tas nav neiespējams mērķis. No manas perspektīvas vērtējot – labāk, ka ir ambiciozs mērķis, kuru sasniedz ar nokavēšanos, nekā ļoti relaksēts mērķis, kuru nesasniedz.
Ja mēs skatāmies uz to, kā Moldova līdz šim ir virzījusies uz dalību Eiropas Savienībā, tad šī virzība ir bijusi ļoti strauja. Gan tas, kā Moldova ieguva kandidātvalsts statusu, gan tas, kā Moldova izpildīja tās prasības, kuras Eiropas Komisija bija izvirzījusi, lai process nonāktu nākamajā posmā.
Šobrīd dinamika ir ļoti laba, bet jautājums ir par to, vai tā dinamika nemainīsies pēc vēlēšanām, jo ir svarīgi, lai atbalsts šādai virzībai būtu arī pēc parlamenta vēlēšanām, kas ir plānotas nākamgad. Tādēļ atbilde uz jūsu jautājumu lielā mērā ir Moldovas pilsoņu rokās.
