Saranceva 7. martā iesniedza savu darbu universitātē, un mācību iestāde to apstiprināja 28. maijā. Raksts ar nosaukumu "Nacionālisma pieaugums Ukrainā: Eriha Fromma psihoanalītiskā pieeja" tika publicēts akadēmiskajā žurnālā "Journal of Crises and Political Research", kas tiek izdots reizi divos gados.

Savā rakstā, kas balstīts galvenokārt uz Krievijas propagandas avotiem, Saranceva apgalvoja, ka ukraiņu nacionālisma saknes meklējamas Padomju Savienības sabrukuma radītajā traumā.

Viņa arī nodēvēja 2013.–2014. gada Pašcieņas revolūciju Ukrainā par "valsts apvērsumu", vilka paralēles starp mūsdienu Ukrainu un nacistisko Vāciju, kā arī Krievijas iebrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalā 2014. gadā nosauca par "Luhanskas un Doneckas republiku atdalīšanos [no Ukrainas]".

Akadēmiskajā žurnālā publicētais "pētnieciskais darbs", visticamāk, nebūtu piesaistījis lielu uzmanību, un Igaunijas Ārlietu ministrija par to, iespējams, pat nebūtu uzzinājusi, ja vien Saranceva tajā nebūtu norādījusi savu amata nosaukumu – "Igaunijas vēstniecības Ankarā vīzu nodaļas sekretāre".

Žurnālu izlasīja kāds Turcijā dzīvojošs Ukrainas pilsonis, kuru īpaši pārsteidza Kremļa viedoklī balstītā darba autores saistība ar Igaunijas vēstniecību.

Ukrainis sazinājās ar Igaunijas vēstniecību Ankarā un jautāja, vai šie izteikumi atspoguļo vēstniecības oficiālo nostāju par nesenajiem notikumiem Ukrainā.

"Vai Igaunija piekrīt Marijas Sarancevas apgalvojumiem, ka ukraiņi ir psiholoģiski traumēta, nacistiska, Padomju Savienības sabrukuma nomākta grupa? Vai piekrīt arī Ukrainas salīdzinājumam ar nacistisko Vāciju un Pašcieņas revolūcijas raksturojumam kā valsts apvērsumam? Manuprāt, Igaunija ir valsts, kas pati ir smagi cietusi no padomju okupācijas un pašreizējā Krievijas hibrīdkara un ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām pašreizējā karā. Nevēlētos, lai Igauniju saista ar tās vēstniecības darbinieka analīzi, kurā tieši atbalstīta Krievijas propaganda un pret Ukrainu vērsti naratīvi," Igaunijas vēstniecībai rakstīja Ukrainas pilsonis.

Ārlietu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Mihkels Tamms laikrakstam "Postimees" norādīja, ka šis "akadēmiskais materiāls" neatbilst Igaunijas valsts uzskatiem un vērtībām.

"Publicētajam materiālam nav nekāda sakara ar Igaunijas valsti vai Ārlietu ministriju. Ministrija nebija informēta par autores akadēmiskā darba saturu vai plāniem to publicēt, un raksta autore nav pienācīgi saskaņojusi sava darba publicēšanu ar ministriju," komentēja Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

Viņš piebilda, ka Ārlietu ministrija ir uzsākusi Sarancevas darba līguma laušanas procesu. "Ārlietu ministrijā nevar strādāt cilvēks, kurš nepiekrīt mūsu redzējumam par Igaunijas ārpolitiku," uzsvēra Tamms.

Ministrija panāca arī to, ka Haci Bajram Veli universitāte no Sarancevas raksta svītroja jebkādas norādes par viņas amatu un saistību ar Igauniju vai Ārlietu ministriju. Pagājušās nedēļas beigās rakstā vēl varēja izlasīt, ka Saranceva ir Igaunijas vēstniecības Ankarā darbiniece, bet tagad šī atsauce vairs nav atrodama.