Dienvidkorejas valdība un armija "izskata plānu nosūtīt uz Ukrainu attiecīgu skaitu personāla, tai skaitā izlūkošanas virsniekus [specializējušos Ziemeļkorejā] un ekspertus ienaidnieka taktikā", atsaucoties uz kādu Dienvidkorejas izlūkdienesta amatpersonu, ziņoja mediji.
Dienvidkorejas personāls Ukrainā veiktu nopratināšanu vai nodrošinātu tulka pakalpojumus, ja Ukrainas spēki sagūstītu Ziemeļkorejas karavīrus. Viņi arī sniegtu Kijivai informāciju par Ziemeļkorejas militāro taktiku, doktrīnu un operācijām, vēsta mediji.
"Mēs pieprasām nekavējoties izvest Ziemeļkorejas karavīrus no Krievijas. Ja šī nelikumīgā sadarbība starp Ziemeļkoreju un Krieviju turpināsies, mēs nepaliksim malā, un valdība reaģēs stingrā veidā sadarbībā starptautisko sabiedrību. Tiks veikti atbildes pasākumi, vienlaikus uzraugot Ziemeļkorejas un Krievijas militārās sadarbības attīstību pēc Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanas Krievijā," pavēstīja Dienvidkorejas prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Kims Tehjo.
Pirmdien iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā ieradās ASV aizsardzības ministrs Ostins Loids, kurš paziņoja par jaunu atbalsta pakotni Ukrainai. Taču sarunās, visticamāk, tika apspriests arī Ziemeļkorejas atbalsts Krievijai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Rietumvalstu sabiedrotos reaģēt.
"Mums nepieciešama mūsu partneru izlēmīga rīcība, īpaši ņemot vērā ziņas par Ziemeļkorejas jauno lomu Krievijas atbalstīšanā. Ir acīmredzams, ka Putins baidās no miera, tāpēc viņš meklē veidus, kā saasināt agresiju un frontē iesaistīt Ziemeļkoreju. Tas ir acīmredzams signāls visai pasaulei par to, kurš ir tas, kurš vēlas tikai karu," viņš pauda.
Dienvidkoreja līdz šim galvenokārt sniegusi Ukrainai humāno palīdzību, bet pirmdien Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka apsvērs ieroču piegādes Ukrainai.
Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra piektdien pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk. Kopumā Ziemeļkoreja nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru uz karu Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sacīja, ka viņa valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka karā Krievijas pusē varētu tikt iesaistīti 10 000 Ziemeļkorejas karavīru. Viņš brīdināja, ka Ziemeļkorejas iesaistīšanās varētu būt "pirmais solis uz pasaules karu".
Ziemeļkoreja ir nosūtījusi Krievijai tūkstošiem konteineru ar munīciju. Pagājušajā mēnesī Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs paziņoja, ka Ziemeļkorejas atbalsts Krievijas prezidenta Vladimira Putina karadarbībai ir "lielākā problēma", ar ko Kijiva saskaras no Maskavas sabiedroto puses.
Ziemeļkorejas un Krievijas sadarbība pēdējo divu gadu laikā ir uzplaukusi. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā parakstīja vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols pirmdien telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti nosodīja Maskavas un Phenjanas militāro sadarbību un sacīja, ka viņa valsts aktīvi veiks "pakāpeniskus atbildes pasākumus".
Juna birojs informēja, ka Dienvidkorejas prezidents paziņojis Rutem, ka nekavējoties nosūtīs amatpersonas, lai veicinātu informācijas apmaiņu ar NATO un veiktu pasākumus drošības sadarbības stiprināšanai.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs, vaicāts par to, vai ir apstiprinājušās ziņas par Ziemeļkorejas karavīru klātbūtni Ukrainā, atbildēja, ka alianse par to tiks informēta nākamnedēļ.
"Es jautāju [Dienvidkorejas] prezidentam un viņš teica, ka tiks nosūtīti eksperti no Korejas Republikas, lai informētu Ziemeļatlantijas padomi. Tas notiks nākamnedēļ. Tad arī redzēsim, vai Ziemeļkoreja atbalsta Krievijas nelikumīgo karu Ukrainā vai ne. Ja tā būs, ja viņi sūtīs karavīrus uz Ukrainu, tas nozīmēs būtisku saasinājumu. Šobrīd es nevaru to apstiprināt," viņš teica.
Rute šodien viesojās Igaunijā, kur cita starpā mudināja NATO dalībvalstis tērēt aizsardzībai vismaz divarpus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā norādīja arī Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, šobrīd noteiktais aizsardzības finansējuma līmenis – divi procenti no iekšzemes kopprodukta – vairs neatbilst šā brīža drošības situācijas realitātei. Gala lēmumu šajā jautājumā vajadzētu pieņemt nākamgad plānotajā NATO samitā Hāgā, Nīderlandē.
